L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/996: Kārlis Berķis

LKOK nr.3/996

Berķis, Kārlis


Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1883. g. 4. janvārī Ceraukstes pagastā.

+ 1946. g., vai velāk

[]

Apbalvots par 1916. g. 21/22. jūnija cīņām pie Ķekavas.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēckara posmā miris.



LKO 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 

BERĶIS KĀRLIS Jāņa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1883. g. 4. janv, Ceraukstes pag. Beidzis Bauskas pilsētas skolu.

1902. g. iestājies Kazaņas junkuru skolā. 1905. g. paaugst. par apakšpraporščiku, iedalīts 153. Baku kājn. pulkā. Līdz 1. pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pak. 1914. g. okt. pārcelts uz 239. Konstantinopoles kājn. pulku, kapteinis, rotas komandieris. 1916. g. janv. pārgājis uz 7. Bauskas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, rotas komandieris. 1917. g. tādā pašā amatā 5. Zemgales latv. strēln. pulkā. 1917. g. 31. jūl. iecelts par 440. Buguruslanas kājn. pulka komandieri, 18. okt. par 138. Ohtas kājn. pulka komandieri. 1917. g. dec. no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas gub. latv. kolonijās, zemkopis. 1919. g. apr. mobilizēts Sarkanajā armijā, satiksmes priekšnieks Ukrainā, 22. aug. pārgājis uz Deņikina armiju, ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā. 1920. g. febr. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts, okt. iestājies ģenerāla Vrangela armijā. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Jura Zelta ieroci.

1916. g. 21-22. jūn. pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī B. ieņēma vāciešu pozīcijas, sagūstīja 2 virsniekus un 40 kareivjus, ieguva daudzas trofejas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā.

1921. g. janv. atgriezies Latvijā. 28. janv. iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8. Daugavpils kājn. pulkā. 1923. g. pārcelts par Bauskas apr. priekšnieku, 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris. 1929. g. devies uz Franciju, strādnieks, studējis. Pēc atgriešanās Latvijā neatkarības pēdējos gados Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis.

1941. g. 14. jūn. izsūtīta ģimene, pats izvairījies no represijām. 1944. g. aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (datums nav zināms).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :