LKOK nr.3/1016

Strauja, Ernests

Virsleitnants 7. Siguldas kājnieku pulkā.


* 1897. g. 29. janvārī Ķoņu pagastā.

+ 1981. g. 14. decembrī Naukšēnos.

[]

Apbalvots par 1920. g. 21./22. jūnija cīņām Latgales frontē ienaidnieka aizmugurē.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants. 1943. g. 12. jūlijā pazudis Austrumu frontē. Pēc citām ziņām, būdams vācu gaisa spēku lidotājs, ar savu lidmašīnu pārlidojis fronti un padevies sarkanarmiešiem. Pēc kara dzīvojis Latvijā.

STRAUJA ERNESTS Kārļa dēls
7. Siguldas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 29. janv. Ķoņu pag. Luču mājās. Mācījies tirdzniecības skolā, dzīvojis tēva mājās.

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis līdz tās sabrukumam. Pēc tam kādu laiku dienējis Ukrainas armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. maijā Rūjienā, piedalījies visās 7. Siguldas kājn. pulka kaujās.

1920. g. 21-22. jūn. naktī Latgalē S. kopā ar 11 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē Djatnu-Medņikovas-Bubencovas sādžu raj., ievāca informāciju un iznīcināja telefona līnijas. Atgriežoties pie savējiem, tika ielenkts, taču straujā triecienā izlauzās, turklāt saņēma gūstekņus, Pēc tam nokļuva ielenkumā vēlreiz, atkal izlauzās un veiksmīgi nonāca pie savējiem.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1926. g. beidzis lidotāju skolu; Jūras aviācijas diviziona virsleitnants. 1933. g. pārcelts uz 3. Jelgavas kājn. pulku, paaugst. par kapteini, vēlāk par pulkvedi-leitnantu. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni.

2. pasaules kara laikā cīnījies vācu armijā, lidotājs. Ar savu lidmašīnu aizlidojis pāri frontei un padevies Sarkanajai armijai. Pēc kara dzīvojis Naukšēnos, kolhoznieks. Miris 1981. g. 14. dec. Naukšēnos.