L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/839: Paulis Mārtiņa dēls Strautiņš

LKOK nr.3/839

Strautiņš, Paulis Mārtiņa dēls


Kaprālis 1. bruņotā divizionā, 1. bruņotā vilcienā.


* 1900. g. 31. maijā Vārnavas pagastā.

+ 1988. g. 17. februārī Newmarket, Ont., Kanādā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 8. oktobrī pie Baložu kapiem.

Par kaujas nopelniem paaugstināts par seržantu.



LKO 

STRAUTIŅŠ PAULS Mārtiņa dēls
1. bruņotā diviziona kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1900. g. 31. maijā Vārnavas pag. laukstrādnieka ģimenē. Pamatskolas izglītība, 1912.-1914. g. mācījies par dārzkopi Dubnas dārzniecībā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g., dienējis 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās, beidzis mācību komandu, sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 26. jūn. Ziemeļlatvijas partizānu pulkā. Tā paša gada aug. pārcelts uz 1. bruņuvilcienu. Piedalījies pirmajā kaujā pret bermontiešiem pie Rīgas, kur smagi ievainots. Par nopelniem šajā kaujā paaugst. par seržantu.

1919. g. 8. okt. kaujā Rīgas apkārtnē pie Baložu kapiem, kad mūsu bruņuvilcienu spēcīgi apšaudīja pretinieka artilērija, S., neskatoties uz draudošajām briesmām, uz vagona jumta uzstādīja ložmetēju un apšaudīja ienaidnieka lidmašīnu, piespiezdams to pārtraukt vilciena apšaudi. Tika smagi ievainots, taču pēc pārsiešanas palika savā vietā. Ar savu varonību deva iespēju bez pārtraukuma apšaudīt ienaidnieka kolonnas no bruņuvilciena, tā palīdzot mūsu kājniekiem atsist pretinieka pirmo uzbrukumu.

Ievainojuma ārstēšanai ievietots Torņakalna slimnīcā, kur kritis bermontiešu gūstā. No tā atbrīvots pēc vācu padzīšanas no Jelgavas. 1920. g. atgriezies pulkā, virsdienesta instruktors.

Atvaļināts 1923. g. 7. maijā. Strādājis Finanšu ministrijā kā nodokļu piedzinējs. Piešķirta jaunsaimn. Vārnavas pag.

1944. g. izbraucis uz Vāciju, kur strādājis par autoelektriķi. Pēc tam pārcēlies uz Angliju, vēlāk uz Kanādu, dažādu darbu strādnieks. Mūža nogalē pensijā. Dzīvojis Ontario provincē, Greirenhērstas pilsētā. Miris 1988. g. 17. febr.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :