L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/3: Krišjānis Berķis

LKOK nr.3/3

Berķis, Krišjānis


Pulkvedis, Latgales divīzijas komandieris.


* 1884. g. 26. aprīlī Īslīces pagastā.

+ 1942. g. 29. jūlijā izsūtījumā Permā, cietuma slimnīcā

[]

Apbalvots par 1919. g. 15. oktobra cīņām pie Bolderājas un Daugavgrīvas cietokšņa, personīgi vadot divīziju.

1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. No 1919. g. 6. augusta līdz 1934. g. 12. aprīlim Latgales divīzijas un no 1934. g. 12. aprīļa līdz 1934. g. 14. novembrim Vidzemes divīzijas komandieris. Pēc tam līdz 1940. g. 5. aprīlim armijas komandieris. 1940. g. 5. aprīlī iecelts par kara ministru. Atvaļināts 1940. g. 20. jūnijā. L.k.o. domes loceklis.

1940.g. jūlijā apcietināts Tallinā un izsūtīts.


LKO  TZO  VIES  AIZX 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 
FRLH  VYT  VAB1  FIBR 

BERĶIS KRIŠJĀNIS Jāņa dēls
3. Latgales divīzijas komandieris, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1884. g. 26. apr. Bauskā kalpa ģimenē. Sācis mācīties Kaucmindes pagastskolā. 1903. g. beidzis Bauskas pilsētas skolu, tajā pašā gadā izturējis brīvprātīgā eksāmenu Jelgavas ģimnāzijā un rudenī iestājies Viļņas junkuru skolā. To beidzis 1906. g. un paaugst. par podporučiku. Pēc tam sācis dienestu 2. Somijas strēln. pulkā Helsingforsā, sasniedzis štabskapitāna pak. 1. pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Krievijas pierobežā.

Pēc tam līdz 1917. g. jūn. piedalījies kaujās Karpatos un Galīcijā - pie Kosjuvkas, Strijas. Brusilova uzbrukumā 1916. g. vasarā u.c. 1917. g. aug. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 4. Tukuma latv. strēln. pulku par bataljona komandieri. No 20. okt. līdz 7. dec. komandējis arī pulku. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Sasniedzis apakšpulkveža pak., apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. 4. Tukuma latv. strēln. pulkā arī ar Jura krusta IV šķ.

Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. g. vasarā atgriezies Somijā, kad lielinieku vara tur jau likvidēta.

1919. g. febr. atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. 18. maijā bataljons pārdēvēts par 2. Cēsu kājn. pulku. No 20. maija cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūn. - pret landesvēru un dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūl. savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem B. paaugst. par pulkvedi. 1921. g. sept. Satversmes Sapulce pieņēma likumu, ka 22. jūn. uzņemams svinamo dienu skaitā kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. 1919. g. 6. aug. B. tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri.

A LKO III šķ. apbalv. par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā personiski vadīja savu divīziju kaujā, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, tā likdams pamatu Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. nov. komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas raj., izcīnīja niknas kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. g. dec. B. ar savu divīziju ieradās Latgales frontē posmā no Igaunijas robežas līdz Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa līnijai. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai.

1927. g. par kauju nopelniem cīņās pie Cēsīm un pret bermontiešiem apbalv. ar LKO II šķ. un pret lieliniekiem, ar LKO I šķ.

1925. g. 22. jūn. paaugst. par ģenerāli. Līdz 1934. g. 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. g. 2. Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. Domes loceklis. 1934. g. iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. g. apr.-jūn. kara ministrs. Apbalv. ar TZO I, II šķ., Viestura ordeņa I šķ., Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2. pak., Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3. pak., Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm.

1940. g. jūn. devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā.
1940. g, 30. sept. deportēts uz Krieviju, 1941. g. 23. jūn. arestēts. Miris Permas cietuma slimnīcā 1942. g. 29. jūl.

Papildinformācija:

ET: Krišjanis Berkis (Kindral) apbalvots ar Vabadusrist I-2 šķ. (19.08.1921).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :