L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/437: Jānis Edgars Sukurs

LKOK nr.3/437

Sukurs, Jānis Edgars


Kapitāns 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1885. g. 5. oktobrī Mūrmuižas pagastā.

+ 1929. g. 2. augustā Brenguļu pagastā.

[Apbedīts Valmieras Jaunajos kapos.]

Apbalvots par kauju 1916. g. 23. decembrī Mangaļu placdarmā.

1919. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO 
SVAN  STAN 

SUKURS JĀNIS EDGARS Rūdolfa dēls
Bij. 2. Rīgas latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1885. g. 5. okt. Mūrmuižas pag. Ragaiņu mājās. Izglītojies reālskolā Pleskavā. Lauksaimnieks.

Krievu armijā dienējis 1906-1908. g. 110. Kārnas kājn. pulkā Kauņā. Pēc tam atkal nodarbojies ar zemkopību.

1914. g. mobilizēts atkārtoti, dienējis 169. Novorževas kājn. pulkā un piedalījies kaujās pret vāciešiem Austrumprūsijā. 1915. g. beidzis Pēterhofas praporščiku skolu. 1915. g. aug. iestājies latv. strēln. formējumos. Iecelts par 2. Rīgas latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka ložmetēju komandas priekšnieku. Piedalījies pirmajās strēln. kaujās pie Slokas un Ķemeriem, vēlāk uz Bauskas šosejas, pie Frančiem, Plakaniem un Nāves salā. 1916. g. dec. cīnījies Mangaļu un Skangaļu raj., 1917. g. janv. pie Ložmetējkalna, aug. pie Šmīziņa kroga. Apbalv. ar Annas II, III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem. Paaugst. par kapitānu no 1917. g. 22. aug.

1916. g. 23. dec. kaujā pie Mangaļiem S. pēc savas ierosmes uzstādīja uz vācu pirmās līnijas traversa 2 ložmetējus, veselu dienu noturējās pret vāciešu uzbrukumiem mūsu labajam spārnam, kas bija sevišķi liels atbalsts pēc tam, kad 9. Sibīrijas pulka bataljons bija kritis gūstā; naktī atkāpjoties zem stipras ienaidnieka uguns, prata izvest savus ložmetējus. Kad strēln. vidū izcēlās panika, ar savu apķērību un enerģisko rīcību iedvesa paļāvību, uzstādīja 2 ložmetējus uz ierakumu vaļņa un novērsa frontes pārraušanu.

Pēc lielinieku apvērsuma vairākkārt apcietināts kā kontrrevolucionārs, beidzot norīkots par vienkāršu ložmetējnieku un tikai 1918. g. febr. atvaļināts slimības dēļ, apmeties uz dzīvi Vecbrenguļu pag.

Tuvojoties lieliniekiem, pārcēlies uz Kurzemi un 1919. g. 20. martā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā kā ložmetēju rotas komandieris. Vēlāk nozīmēts par Liepājā formējamo spēku priekšnieku. Pēc atgriešanās Rīgā militarizētā policijas bataljona komandieris.

Sākoties Bermonta iebrukumam, kopā ar bataljonu iedalīts 8. Daugavpils kājn. pulkā un iecelts par pulka komandiera palīgu. Piedalījies kaujās pie Daugavas tiltiem, Bolderājā, Torņakalnā un pie Jelgavas. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. No 1919. g. nov. līdz 1920. g. sākumam dienējis 10. Aizputes kājn. pulkā par bataljona komandieri.

Atvaļināts 1920. g. 3. okt., saimniekojis savās mājās, rosīgs sabiedriskais darbinieks. Rotas komandieris 7. Valkas aizsargu pulkā un 8. Valmieras aizsargu pulka 1. bataljona komandieris, mūža pēdējos gados pēc paša vēlēšanās vienkāršs aizsargs. Miris 1929. g. 2. aug. Apbedīts Valmieras Jaunajos kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :