L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/511: Andrejs Svarāns

LKOK nr.3/511

Svarāns, Andrejs


Kapitāns 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1893. g. 28. februārī Zasas pagastā.

+ 1947. g. 29. septembrī, ieslodzījumā Dienvidu Kuzbasa nometnē

[]

Apbalvots par 1916. g. 8. marta kaujām pie Franču-Jūgu mājām Ķekavas rajonā.

1928. g. 7. decembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO 
SVAN  VLAD 

SVARĀNS ANDREJS Mārtiņa dēls
Bij. 2. Rīgas latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. Zasas pag. Beidzis Drisas pilsētas skolu, izturējis eksāmenu par 5 klasēm Vitebskas komercskolā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. aug., dienējis 94. rezerves pulkā. 1915. g. nov. beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu, iedalīts 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā, vada komandieris, vēlāk rotas komandiera v.i. 1916. g. dec. beidzis virsnieku strēln. skolu Oranienbaumā. Piedalījies daudzās kaujās, apbalv. ar Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Pulku atstājis 1917. g. sept., dzīvojis Polockas apr.

1916. g. 8. martā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām S. kā pusrotas komandieris, vācu ierakumu ieņemšanas laikā smagi ievainots galvā, turpināja kauju un atsita vairākkārtējus uzbrukumus. Pēc rotas komandiera nāves uzņēmās rotas vadību, kopā ar 15 cilvēkiem devās izlūkos ienaidnieka aizmugurē un atgriezās ar svarīgām ziņām.

1918. g. dec. brīvprātīgi pieteicies virsnieku rezervē. 28. dec. iecelts par ložmetējnieku komandas priekšnieku Studentu rotā. Piedalījies kaujās no Rudbāržiem līdz Rīgai. 1919. g. saformējis Ložmetēju instruktoru rotu, kas okt. pārveidota par Kurzemes divīzijas papildu bataljonu, šā bataljona komandieris. Piedalījies Jaunjelgavas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. 1920. g. jūn. iecelts par Liepājas pilsētas komandantu, pēc tam par rotas komandieri 4. robežsargu pulkā; vēlāk rotas un bataljona komandieris 12. Bauskas kājn. pulkā.

1925. g. beidzis virsnieku kursus, no 1926. g. rotas komandieris 3. Jelgavas kājn. pulkā. 1928. g. dec. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1928. g. beidzis bataljona komandieru kursus. Piešķirta jaunsaimn. Zasas pag. Landzānos.

2. pasaules kara sākumā vadījis pag. pašaizsardzības vienību. Kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1945. g. ievietots filtrācijas nometnē Austrumprūsijā, kur arī palicis uz dzīvi Čerņahovskas pilsētā; namu pārvaldnieks Padomju armijas pilsētas namu pārvaldē līdz arestam 1947. g. sākumā.

1947. g. 12. maijā ar kara tribunāla spriedumu piespriests nāvessods. 7. jūn. ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmumu tas aizstāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem un tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā Dienvidu Kuzbasa nometnē 1947. g. 29. sept.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :