L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/683: Otto Šēvics

LKOK nr.3/683

Šēvics, Otto


Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1897. g. 19. decembrī Kokneses pagastā.

+ 1941. g. rudeni vai ziemā, Vjatlagā (ziņu par soda izpildi nav).

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņu pie Ērzeļu kroga un Bataru mājām.

1920. gadā paaugstināts par virsleitnantu.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā. Bija ievietots Vjatlagā. Tālāku ziņu nav.


LKO 

ŠEVICS OTO Leonarda dēls
Atbrīvošanas rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 21. dec. Kokneses pag. Krieviņos. Izglītojies Rīgas komercskolā.

Krievu armijā iestājies 1915. g. sept., dienējis 1. kājn. rezerves pulkā. 1916. g. apr. pārvietots uz Rezerves latv. strēln. bataljonu, kur beidzis jātnieku spridzinātāju mācību komandu. 1917. g. janv. iedalīts 8. Valmieras latv. strēln. pulkā, apr. komandēts uz Gatčinas praporšciku skolu. Pēc tās beigšanas turpinājis dienestu Rezerves latv. strēln. pulkā, kur palicis līdz vācu okupācijai.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. dec. Rīgā, piedalījies pirmajās Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kaujās.

1919. g. 22. martā Kalnciema raj. pie Ērzeļu kroga un Bataru mājām Š. pielavījās ienaidnieka ložmetējam un uzbruka tam. Tika ievainots, tomēr kaujaslauku neatstāja, sapulcēja karavīrus un devās atkārtotā triecienā, šajā kaujā tika smagi ievainots vēderā. Pateicoties Š. varonībai, mūsējiem izdevās atņemt ienaidniekam ložmetēju un izšķirt šo kauju mums par labu.

Pēc ilgstošas ārstēšanās 1920. g. maijā atgriezies ierindā un ieskaitīts 5. Cēsu kājn. pulkā. Piedalījies vairākos izlūkgājienos Latgales frontē, paaugst. par virsleitnantu.

1920. g. sept. atvaļināts. Bijis tirgotājs un viesnīcnieks Koknesē. 5. Rīgas aizsargu pulka 12. rotas komandieris. 1932. g. iecelts par Rīgas raj. kriminālpolicijas uzraugu. Piešķirta jaunsaimn. Kokneses muižā.

1941. g. 14. jūn. no Kokneses Krieviņiem kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Atradies Kirovas apg. Vjatlagā. 1941. g. 24. okt. PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda Š. nāvessodu. Miris Vjatlagā 1941. g. rudenī vai ziemā (ziņu par soda izpildi nav).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :