L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/75: Krišjānis Šlosbergs

LKOK nr.3/75

Šlosbergs, Krišjānis


Kapteinis 6, Rīgas kājnieku pulkā.


* 1879. g. 2. jūnijā Kalnmuižā.

+ 1954. g. 19. maijā Rīgā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Iecavas upes, Bemberu-Magazinas muižas rajonā.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO  TZO 

FIBR 

ŠLOSBERGS KRIŠJĀNIS Miķeļa dēls
6. Rīgas kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1879. g. 2. jūn. Kalnamuižā pie Dobeles pag. rakstveža ģimenē. Izglītojies Bauskas pagastskolā, pēc tam Bauskas pilsētas skolā un mērnieku skolā.

Krievu armijā iestājies 1900. g., dienējis 141. Možaiskas kājn. pulkā, 1902. g. iestājies Odesas karaskolā. Pēc tās beigšanas 1905. g. dienējis 20. Turkestānas strēln. bataljonā. 1906. g. krievu kara ekspedīcijas sastāvā piedalījies Afganistānas robežu izlūkošanā, 1910. g. slimības dēļ atvaļināts. 1911. g. atgriezies armijā 116. Malojaroslavas pulkā Rīgā. Sasniedzis štabskapitāna pak. 1914. g. piedalījies kaujās Austrumprūsijā, kur kritis gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. maijā, nozīmēts par Lieliecavas komandantu. Vēlāk kā bataljona komandieris piedalījies visās 6. Rīgas kājn. pulka kaujās pret bermontiešiem. Par nopelniem kaujās pie Vecplatones paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 18. nov., kad vācieši pārrāva fronti pie Iecavas upes un uzbruka Bembru un Magazīnas muižas virzienā, ar ārkārtīgi spēcīgu artilērijas un ložmetēju uguni apdraudēdami visas frontē esošās daļas, Š. ļoti grūtos apstākļos sakārtoja rotas, apturēja ienaidnieku un glāba mūsu frontes satiksmes bāzi -Jelgavas šoseju, tā dodams iespēju atsist pretinieku tā vecajās pozīcijās.

1920. g. sept. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku.

1922. g. 1. nov. atvaļināts. 1924. g. apr. iecelts par Rīgas prefekta palīgu, nov. par Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktoru. Apbalv. ar TZO III šķ., Somijas Baltās Rozes ordeņa II šķ. Dzīvojis Rīgā, piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā.

Pēc 2. pasaules kara Rīgas evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas sekretārs. Miris 1954. g. 19. maijā Rīgā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :