LKOK nr.3/1876

Berris, Jānis

Medicīnas feldšeris 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1897. g. 29. janvārī Jelgavā.

+ Miris 1956. g. 11. janvārī Kazahstānā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 30. maija izlūku gājienu un uzbrukumu Silenieku mājām Pededzes upes krastā. Dodoties durkļu cīņā, Meža krogā sagūstīja ienaidniekus un ieguva daudz trofeju.

Pēdējā dienesta pakāpe ārsts-leitnants.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.

BERRIS JĀNIS Kārļa dēls
4. Valmieras kājn. pulka medicīnas feldšeris, seržants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1897. g. 29. janv. Jelgavā. Izglītojies vietējā pilsētas skolā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 28. febr., piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, kā arī citās 4. Valmieras kājn. pulka kaujās.

1919. g. 30. maijā Litenes raj. pie Kalnamuižas un Pededzes, kad, mūsējiem vajājot ienaidnieku, 28 vīru liela vienība uzdūrās apmēram 200 vīru apsargātai artilērijas baterijai, B. viens no pirmajiem metās durkļu cīņā un sagūstīja lielgabala apkalpi.

Atvaļināts 1920. g. 4. sept. 1922. g. atgriezies 4. Valmieras kājn. pulkā, medicīnas feldšeris. 1927. g. beidzis LU, ieguvis ārsta diplomu un paaugst. par ārstu-leitnantu. 1929. g. atvaļināts, strādājis par Ludzas apr. slimnīcas direktoru.

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 25. nov. notiesāja B. uz 10 gadiem. Atradies Vjatlagā. 1952. g. pārsūtīts uz Ziemeļkazahiju, Petropavlovsku. Miris 1956. gada 11. janvārī Kazahstānā.