LKOK nr.3/560

Šnēbergs, Kārlis

Leitnants, Ugāles iecirkņa komandants.


* 1892. g. 26. novembrī Lubezeres pagastā.

+ Kritis 1943. g. 9. oktobrī Austrumu frontē.

[Apbedīts brāļu kapos pie Volchovas.]

Apbalvots par izlūku darbību 1919. gadā no 11. līdz novembrim Ventspils-Kuldīgas apkārtnē un cīņu novembrī pie Stendes kroga.

Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi. 2. pasaules karā cīnījās Latviešu leģionā.

ŠNĒBERGS KĀRLIS Jāņa dēls
Ugāles iecirkņa komandants, leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 26. nov. Lubezeres pag. Beidzis Ventspils pilsētas skolu, pēc tam izturējis eksāmenu par reālskolas 5 klasēm. Pirms 1. pasaules kara vairākus gadus strādājis Hamburgā par burtlici, vēlāk korektors - redaktors.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. janv., dienējis Rezerves latv. strēln. bataljonā. 1917. g. apr. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, iedalīts 5. Zemgales latv. strēln. pulkā. Piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1917. g. aug. Pēc Vidzemes okupācijas atgriezies Ventspilī. Lielinieku laikā arestēts kā kontrrevolucionārs, izglābies pēc Ventspils atbrīvošanas.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. martā. Neatkarības rotas rindās piedalījies vairākās kaujās. 18. maijā pie Slokas kontuzēts. Pēc Rīgas atbrīvošanas norīkots par Ugāles iecirkņa komandantu. Cīnījies pret komunista Kretuļa vienību, vēlāk pret bermontiešiem. Paaugst. par virsleitnantu, skaitot no 1919. g. 11. nov. Pēc Kurzemes atbrīvošanas iedalīts 11. Dobeles kājn. pulkā, piedalījies kaujās Latgalē.

1919. g. nov., kad Bermonta armija uzbruka Ventspilij, Š. kopā ar 7 kareivjiem brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē un 11.-16. nov. ievāca visas nepieciešamās ziņas par pretinieku, tā sekmēdams ienaidnieka padzīšanu no Kuldīgas un Ventspils apr.; 17. nov. ar 17 kareivjiem uzbruka bermontiešu apturei Stendes krogā un aizturēja pretinieku tik ilgi, līdz mūsējiem izdevās iegūt vagonu ar karamateriāliem.

Atvaļināts 1922. g. 1. jūn. Lauksaimnieks Kurcuma pag. Laukežos, sabiedrisks darbinieks, arī aizsargu organizācijas biedrs. 1937. g. atgriezies armijā. Dienējis 12. Bauskas kājn. pulkā kā rotas komandieris, paaugst. par kapteini.

1940.-1941. g. 24. teritoriālā korpusa 227. strēln. pulka inženierdienesta priekšnieks. 1941. g. 28. febr. atvaļināts. 1941. g. piedalījies Ventspils pašaizsardzības vienību cīņās pret Sarkanās armijas daļām. 1941.-1942. g. martā Valkas apr. Alūksnes drošības policijas priekšnieks. 1943. g. latv. leģionā, bataljona komandieris Volhovas frontē. Apbalv. ar Dzelzs krusta I, II šķ. 1943. g. 7. okt. smagi ievainots, miris 9. okt. Apbedīts brāļu kapos pie Volhovas.