L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/515: Kārlis Šteinbriks

LKOK nr.3/515

Šteinbriks, Kārlis


Leitnants 3. Jelgavas kājnieku pulkā.


* 1896. gadā Alšvangas pagastā.

+ 1927. g. 2. janvārī ar tuberkulozi Ziemera muižā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 17. oktobrī pie Biržu mācītāja muižas.

Paaugstināts par virsleitnantu.



LKO 

ŠTEINBRIKS KĀRLIS Jāņa dēls
3. Jelgavas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 10. febr. Alšvangas pag., skolotāja ģimenē. Beidzis Ilūkstes pilsētas skolu un 6 klases Blūma reālskolā Rīgā.

Krievu armijā dienējis no 1915. g. jūl. līdz 1918. g. febr., lielāko dienesta laiku pavadījis 7. rezerves pulkā. 1917. g. jūn. beidzis praporščiku skolu Žitomirā un 1. pasaules karu beidzis 222. Krasņinas kājn. pulkā Rumānijā un Dienvidrietumu frontē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. jūl., cīnījies pret lieliniekiem no aug., piedalījies Līvānu atbrīvošanā 3. okt. Tūlīt pēc tam nosūtīts cīņās pretī bermontiešiem. Par nopelniem 17. okt. kaujā paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 17. okt. pie Biržu Mācītājmuižas Š., ar savu vienību izsūtīts pretī uzbrūkošai vāciešu kolonnai, neskatoties uz pretinieka pārspēku, ar veiklu apiešanas manevru piespieda tā ieročus klusēt, sakāva bermontiešus pa daļām, atņēma tiem lielgabalu, 5 ložmetējus, zirgus u. c. trofejas.

1919. g. 3. nov. kaujā pie Daudzevas ievainots kaklā, gandrīz gadu ārstējies slimnīcā. Pēc tam iedalīts Armijas radiotelegrāfā par saimn. daļas priekšnieku. 1921. g. sept. šajā pašā amatā pārcelts uz Elektrotehnisko divizionu.

Pēc paša vēlēšanās atvaļināts 1922. g. 2. martā un pārgājis Iekšlietu ministrijas dienestā. Dienējis robežpolicijā Bauskas un Valkas apr. Miris 1927. g. 2. janv. ar tuberkulozi Ziemera muižā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :