L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/775: Juris Taube

LKOK nr.3/775

Taube, Juris


Virsleitnants Latgales atsevišķā eskadronā.


* 1895. g. 7. jūlijā Skrundas pagastā.

+ 1945. g. 6. augustā Regensburg, Vācijā. Ievainots Kurzemes kaujās 1944. g. 24. decembrī. Miris pēc operācijas no ievainojuma sekām.

[]

Apbalvots par 1919. g. 13. novembra cīņu pie Annas muižas.

Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants. 2. pasaules kara laikā Latviešu leģionā bataljona komandieris.



LKO  TZO  VIES 
SVAN 

TAUBE JURIS Jura dēls
Latgales atsevišķā eskadrona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 1. jūl. Skrundas pag. Rugājos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Tukuma pilsētas komercskolā.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1915. g. 1. jūl., dienējis 20. Somijas dragūnu pulkā. Piedalījies kaujās Kurzemē pie Aizputes, pēc tam pie Slokas un Ķekavas. 1916. g. nov. beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu un iedalīts 4. atsevišķās kavalērijas brigādes 12. atsevišķajā pulkā. 1917. g. piedalījies kaujās pie Rīgas un Daugavpils frontē. 1917. g. okt. atgriezies tēva mājās.

Latvijas armijā ieskaitīts 1919. g. 22. martā Kalpaka bataljona atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadronā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz Rīgas atbrīvošanai, tālāk cīņās pie Carnikavas un Vidzemē. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem 3. Latgales divīzijas operāciju raj.
1920. g. paaugst. par kapteini, iecelts par Latgales atsevišķā eskadrona komandieri. Vēlāk Antonopoles garnizona priekšnieks.

1919. g. 13. nov. T. ar savu vadu apgāja ienaidnieku Annas muižu, sīvā kaujā ieņēma šo muižu un radīja ienaidnieka spēkos sajukumu. Pēc tam bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Kalnciemu, Ložmetējkalnu un iztīrīja no ienaidnieka teritoriju Lielupes labajā krastā.

Pēc brīvības cīņām iecelts par 1. jātnieku pulka 2. eskadrona komandieri, kopš 1925. g. tādā pašā amatā 3. eskadrona. 1928. g. beidzis centrālo kavalērijas skolu Graudencā Polijā. No 1931. g. remonteskadrona komandieris. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu, apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni.

2. pasaules kara laikā cīnījies latv. leģionā. 277. bataljona un policijas pulka "Rīga" bataljona komandieris. 1944. g. Kurzemē 19. divīzijas 19. sapieru bataljona komandieris. 22. dec. smagi ievainots un evakuēts uz Vāciju, kur 1945. g. 6. aug. Rēgensburgā lazaretē miris.

Papildinformācija:

LK 1939(147): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :