L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1487: Aleksandrs Kārlis Taumanis

LKOK nr.3/1487

Taumanis, Aleksandrs Kārlis


Praporščiks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1889. g. 17. maijā Vilces pagastā.

+ 1936. g. 7. aprīlī Daugavpilī.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1916. g. 3./4. jūlija nakts uzbrukumu pie Katriņmuižas un durkļu cīņu pie Smerduļu purva.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO  TZO 
SVAN  STAN  VLAD 

TAUMANIS ALEKSANDRS Mārtiņa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. bataljona praporščiks.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1889. g. 18. maijā Vilces pag. Izglītojies A. Ķēniņa reālskolā Rīgā.

Krievu armijā dienējis 1910.-1912. g. 97. Vidzemes kājn. pulkā. 1914. g. iesaukts atkārtoti, 1915. g. jūl. beidzis Maskavas praporščiku skolu, 406. pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā. 1915. g. nov. pēc paša vēlēšanās pārvests uz latv. strēln. formējumiem. Kā rotas komandieris piedalījies visās 7. Bauskas latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka kaujās pret vāciešiem, apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, stādīts priekšā apbalvošanai ar Jura zobenu. Sasniedzis štabskapitāna pak.

1916. g. 3-4. jūl. naktī Ķekavas raj. kaujā pie Katriņmuižas T. vadīja triecienkolonnas pirmo rotu. Zem iznīcinošas ienaidnieka uguns šķērsoja grūti pārejamu purvu 100 soļu platumā un pārrāva trīsrindu drāšu žogus. Rādīja drosmes paraugu saviem kareivjiem un pirmais ielauzās pretinieka nocietinājumos. Pēc niknas durkļu cīņas piespieda vāciešus bēgt, noturēja ieņemtās pozīcijas, saņēma gūstā 3 virsniekus, 30 kareivjus, ieguva 3 ložmetējus un daudz munīcijas. Kaujaslaukā palika apmēram 60 kritušo pretinieku.

Pēc lielinieku apvērsuma turpinājis dienestu savā pulkā. Piedalījies Pilsoņu kara cīņās Krievijā līdz 1919. g. sākumam, kad kopā ar savu vienību atgriezies Latvijā.

1919. g. sākumā Ziemeļvidzemē fronti atstājis, 15. jūn. iestājies Latvijas armijā, ieskaitīts 6. Rīgas kājn. pulkā kā rotas komandieris.

1928. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. apbalv. ar TZO IV šķ. 1934. g. štāba priekšnieks 12. Bauskas kājn. pulkā. Miris 1936. g. 7. apr. Daugavpilī. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :