LKOK nr.3/693

Teteris, Aleksandrs

Leitnants Rezerves inženieru rotā.


* 1892. g. 5. maijā Pļaviņās.

+ 1969. g. 18. janvārī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par darbību 1919. g. 14. oktobrī uz Rīgas Koka tilta.

Aktīvs un ilggadīgs L.k.o.k. biedrības revīzijas komisijas loceklis.

TETERS ALEKSANDRS Antona dēls
Rezerves Inženieru rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 5. maijā Pļaviņās. Beidzis Valkas reālskolu, studējis RPI būvinženieru nodaļā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis Viļņas kara apg. inženieru pārvaldē. 1915. g. paaugst. par karalaika ierēdni, karaspēka inženieris. Apbalv. ar Jura krusta IV šķ. Armiju atstājis 1918. g., atgriezies Rīgā. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas pieteicies Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas dienestā, nodarbojies ar vācu okupācijas iestāžu pamesto īpašumu pārzināšanu un uzraudzību.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, dienējis 1. sapieru bataljonā, pēc tam rezerves inženieru rotā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas tiltiem.

1918. g. 14. okt. Rīgā pēc mūsu uzbrukuma pāri Daugavas koka tiltam T. brīvprātīgi pieteicās atvērt koka tilta veramo daļu un kopā ar 8 kareivjiem niknā ugunī to paveica, tā nodrošinot Daugavas labā krasta noturēšanu.

Visā Rīgas aizstāvēšanas laikā apkalpojis tiltu mehānismus, labojis apšaudē gūtos bojājumus, piedalījies Daugavas krasta nocietināšanā. 15. okt. uz dzelzstilta kontuzēts, cietis arī no kaujas gāzēm. Pēc Rīgas aizstāvēšanas turpinājis dienestu Armijas tehniskajai pārvaldei padotās daļās. 1920. g. vasarā uzbūvējis koka tiltu pāri Daugavai pie Krāslavas. No 1920. g. sept. karaskolas inženieru nodaļas vadītājs, lektors. 1922. g. 10. jūn. atvaļināts.

No 1923. g. Finanšu ministrijas vecākais akcīzes kontrolieris, arī skolotājs. Neatkarības pēdējos gados Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta vecākais nodokļu kontrolieris, sabiedrības "Kara Invalīds" revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

2. pasaules kara laikā galvenais inženieris Rīgas rauga fabrikā. Pēc kara P. Strādiņa Medicīnas vēstures muzeja pārzinis, aktīvs novadpētnieks un vēstures pētnieks. 50. gadu beigās pensionārs. Dzīvojis Rīgā, miris 1969. g. 18. janv. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.