L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/742: Augusts Tone

LKOK nr.3/742

Tone, Augusts


Virsleitnants 1. latviešu atsevišķā brigādē.


* 1887. g. 25. septembrī Jaunpils pagastā.

+ 1949. g. 21. jūlijā Bodenheimā Vācijā.

[Apbedīts Bodenheim-am-Mainz kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. gadā pie Lēnas muižas, Jaunpils, Bikstiem un par darbību 1919. g. 22. maijā Rīgas Jūrmalas rajonā.

Pakāpeniski paaugstināts un 1924. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi.



LKO  TZO  VIES  AIZX 
SVAN  STAN 
PLVM 

TONE AUGUSTS Kriša dēls
Latv. atsevišķās brigādes virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1887. g. 25. sept. Jaunpils pag. zemkopja ģimenē. 1908. g. beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā, iestājies RPI.

Krievu armijā 1911.-1912. g., dienējis 160. Abhāzijas kājn. pulkā, atvaļināts rezerves praporščika pak. 1914. g. jūl. iesaukts atkārtoti, iedalīts 257. Eipatorijas kājn. pulkā, nosūtīts uz Galīcijas fronti. Piedalījies kaujās pie Ļvovas, Karpatos, pie Peremišļas cietokšņa, Kauņas, Viļņas, Koveļas, Bukovinā. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. 1917. g. maijā komandēts uz Petrogradas lidotāju skolu. Pēc tās beigšanas iedalīts Ziemeļfrontes 12. lidotāju novērotāju divizionā Cēsīs. 1918. g. febr. demobilizēts, kritis vāciešu gūstā, no kura atgriezies Latvijā tā paša gada dec.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. janv. Liepājā. Kalpaka bataljona sastāvā kā Latv. atsevišķās brigādes adjutants piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 22. maija.

1919. g. 22. maijā, kad Rīgas Jūrmalā bija pārtraukti visi sakari ar mūsu uzbrūkošo karaspēku, T., neraugoties uz spēcīgo ienaidnieka uguni, laikā nogādāja pavēlniecības pavēles, tā dodams iespēju mūsu spēku komandierim Pūriņam pārgrupēt savas vienības un ievērojami sekmēt Rīgas atbrīvošanu.

1919. g. aug. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba operatīvās daļas adjutantu, pēc tam par štāba priekšnieku. Piedalījies kaujās Latgalē līdz miera noslēgšanai.

1920. g. febr. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1924. g. par pulkvedi. 1928. g. apr. piekomandēts Iekšlietu ministrijai, iecelts par aizsargu priekšnieku. Pēc tam nozīmēts arī par 5. Cēsu kājn. pulka komandiera palīgu. 1930. g. sākumā no aizsargu vadības atbrīvots. Neatkarības pēdējos gados 5. Cēsu kājn. pulka komandieris. Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeni, Igaunijas Aizsargu Ērgļa, Lietuvas Aizsargu Zvaigznes, Polijas "Virtuti Militari" V šķ., Zviedrijas Šķēpa II šķ. ordeņiem, Somijas Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirta jaunsaimn. Jaunpils pag.

2. pasaules kara laikā devies trimdā uz Vāciju, kur palicis uz pastāvīgu dzīvi. Miris 1949. g. 21. jūl. Bodenheimā Vācijā.

Papildinformācija:

LK 1939(68): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.

Nāves izziņa (bet nepareiza apb. vieta): ref: avīze Latvija (Vācijā), nr.71(301),2.lpp, 1949 [19490727]; šeit


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :