L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/993: Kristaps Upelnieks

LKOK nr.3/993

Upelnieks, Kristaps


Kapitāns 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.


* 1891. g. 24. jūnijā Saukas pagastā.

+ Nošauts 1944. g. naktī uz 20. novembri.

[Apbedīts Carnikavas kapos.]

Apbalvots par 1917. g. 19. un 20. augusta kauju pie Mazās Juglas.



Vācu kara tiesa 1944. g. 19. novembrī kā Kureliešu grupas štāba priekšnieku notiesāja uz nāvi.


LKO 
JURA 

UPELNIEKS KRISTAPS Jāņa dēls
Bij. 5. Zemgales latv. strēln. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 24. jūn. Saukas pag. Izglītojies vietējā pagastskolā, pēc tam Jēkabpils apr. skolā, izturējis tautskolotāja eksāmenus. Jēkabpils-Ilūkstes zemesgrāmatu nodaļas ierēdnis. 1912-1914. g. skolotājs Zasas un Sērenes pagastskolās.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūl., iedalīts 335. hospitāļa štatā, piedalījies kaujās Austrijas frontē. Pēc tam pārcelts uz 132. kājn. rezerves bataljonu, no tā nosūtīts uz Kijevas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas iedalīts 185. rezerves kājn. pulkā, vēlāk nosūtīts uz 1. ložmetēju rezerves pulku Oranienbaumā. beidzis ložmetējnieku kursus. 1916. g. okt. nosūtīts uz Rezerves latv. strēln. pulku. 1917. g. jūn. pārcelts uz 5. Zemgales latv. strēln. pulku, aug. piedalījies kaujās Vidzemē pie Ikšķiles un Mazās Juglas. Apbalv. ar Jura krusta IV šķ. 1917. g. krievu armiju atstājis un devies uz Šanhaju, kur līdz 1919. g. nov. strādājis kādā amerikāņu firmā, tad atgriezies Latvijā.

1917. g. 19.-20. aug. pie Mazās Juglas Skriptas māju tuvumā ar savu ložmetēju vadu atsita vairākkārtējus vāciešu uzbrukumus, tika ievainots un kontuzēts, taču neatstāja ierindu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 23. nov. Piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1920. g. paaugst. par kapteini. Armijas virspavēlnieka štāba Organizatoriskās nodaļas priekšnieka palīgs, pēc tam Apmācības nodaļas priekšnieks Galvenā štāba apmācības daļā. No 1921. g. studējis LU Mehānikas fakultātē, strādājis savās Lindes ūdensdzirnavās. Žurnāla "Aizsargs" pirmais redaktors.

No armijas atvaļināts 1923. g. martā. 1928. g. maijā iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā, pasu nodaļas ierēdnis. 1929. g. janv. - 1932. g. apr. Liepājas prefekta palīgs, tad līdz 1935. g. jūn. Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšnieks, pēc tam Tukuma-Talsu apr. policijas 2. iecirkņa priekšnieks, no 1935. g. 1. jūl. Rīgas apr. policijas 1. iecirkņa priekšnieks. Beidzis LU Tautsaimn. fakultāti, mācījies arī Vācijā. Pēc studiju beigšanas strādājis par revidentu palīgu Valsts kontrolē.

1941. g. atgriezies policijas dienestā Rīgā. 1944. g. jūl. iecelts par J. Kureļa militārās vienības štāba priekšnieku Skrīveros, vēlāk Strazdē, nelegāli saistījies ar Latvijas Centrālo padomi. 1944. g. 14. nov. U. arestēja SD, 19. nov. Liepājā vācu kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu. Spriedums izpildīts 1944. g. 20. nov. Apbedīts Carnikavas kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :