LKOK nr.3/434

Veckalniņš, Artūrs

Praporščiks 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.


* 1889. g. 7. martā Lubejas pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 3. martā Novosibirskā.

[]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra kauju pie Mangaļu mežsarga mājas.

Paaugstināts par virsleitnantu.

1940. gadā apcietināts Jūrmalas pagastā. Pēc tam redzēts Madonas cietumā.

VECKALNIŅŠ ARTŪRS Matīsa dēls
Bij. 3. Kurzemes latv. strēln. pulka praporščiks.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 7. martā Lubejas pag. Izglītojies draudzes skolā. Mežkopis Liezeres muižā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. okt., īsu laiku dienējis Pāvila gvardes pulkā. 1916. g. martā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās Nāves salā. 1916. g. dec. - 1917. g. janv. Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna. Viens no drosmīgākajiem cīnītājiem savā rotā. Apbalv. ar 3 Jura medaļām un visiem 4 Jura krustiem. Par kauju nopelniem cīņās pie Ložmetējkalna (būdams feldfēbelis, vadījis kaujās rotu) paaugst. praporščika pak.

1916. g. 23. dec. kaujā pie Mangaļu mežsargmājas V. kā vada komandieris pirmais ar savu vadu ielauzās ienaidnieka nocietinājumos, aizrāva sev līdzi tuvcīņā citus strēlniekus un ar spīdošu uzvaru veicināja visas kaujas tā brīža iznākumu; kaujā par ienaidnieka artilērijas bateriju personiski ieguva ložmetēju darba kārtībā.

1917. g. sept. atvaļināts no armijas slimības dēļ. Devies uz Krieviju, dzīvojis Maskavā un darbojies pretlielinieciskā virsnieku organizācijā.

1918. g. jūn. atgriezies Latvijā. 1919. g. sākumā, Sarkanajai armijai iebrūkot Vidzemē, palicis ienaidnieka aizmugurē nolūkā organizēt aktīvu pretošanos. Liezeres un tās apkārtnes pag. savācis apmēram 230 cilvēku lielu "Zaļo" armiju un apmeties mežos, patstāvīgi izcīnīdams niknas kaujas ar sarkanarmiešiem. Sevišķi nozīmīga Cēsu cietuma ieņemšana. 3 dienu ilga kauja pret 600 lieliniekiem Kraukļu pag. Latvijas armijai sākot Vidzemes atbrīvošanu, pievienojies tai, iecelts par Liezeres iecirkņa komandantu un Cesvainē izvietoto spēku komandieri. To priekšgalā iznīcinājis Cesvaines un Lubāna mežos klejojošās komunistu grupas. Bermontiešu uzbrukuma laikā vadījis savu partizānu darbību gan pretinieka aizmugurē, gan frontē - kaujās pie Taurkalnes, Jaunjelgavas, Valles, Vecsaules un Lietuvā pie Žeimeles un Kruķiem.

1919. g. nov. paaugst. par virsleitnantu. 3. dec. ar savu nodaļu iedalīts 2. Ventspils kājn. pulkā. 1920. g. janv. piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1920. g. maijā atvaļināts. Zemkopis Jumurdas pag. Soklēnu mājās. Bijis rotas komandieris 9. Madonas aizsargu pulkā.

1940. g. 23. sept. Madonā apcietināts, vēlāk deportēts uz Krieviju. 1942. g. 7. febr. PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda V. nāvessodu. Nošauts 1942. g. 3. martā Novosibirskā.