L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/725: Rūdolfs Vēliņš

LKOK nr.3/725

Vēliņš, Rūdolfs


Kapteinis 2. Ventspils kājnieku pulkā.


* 1893. g. 2. janvārī Vecpiebalgā.

+ 1979. g. 10. decembrī Grand Rapids, MI, ASV.

[Apbedīts Woodlawn kapos, Grand Rapids (MI, ASV)]

Apbalvots par 1920. g. 16. janvāra cīņu pie Grāverišu ciema Latgalē.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1940. g. 2. augustā par pulkvedi.



LKO  TZO  VIES 
JURA  SVAN  STAN 

VĒLIŅŠ RŪDOLFS Jāņa dēls
2. Ventspils kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 3. janv. Vecpiebalgas pag. 1914. g. beidzis Valmieras skolotāju semināru. 1914. g. 31. jūl. iesaukts Krievu armijā. Iedalīts 352. Vidzemes kājn. družīnā, pēc tam 171. rezerves bataljonā. Sept. nosūtīts uz fronti 87. Neišlotes kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Polijā. 6. nov. pie Tušinas ievainots un kritis gūstā, bet pēc 3 dienām krievu karaspēka trieciena laikā atbrīvots. Ārstējis ievainojumu. 1915. g. jūn. atgriezies armijā, nov. beidzis 2. Pēterhofas praporščiku skolu. Dec. ieskaitīts 6. Liepājas kājn. pulkā, piedalījies kaujās Rietumu frontē Krevosmorgoņas raj. kā rotas komandieris. 1916. g. nov. pārcelts uz Rumāniju, cīnījies pie Bukarestes un citur. 1917. g. aug. kontuzēts un ievainots. Līdz 1. pasaules kara beigām sasniedzis štabskapitāna pak., apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III šķ. ordeņiem. Jura krusta IV šķ. Armiju atstājis 1918. g. maijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. jūn. Vecpiebalgā. Cēsu bataljonā. Vada, kopš sept. rotas komandieris, kādu laiku arī bataljona komandieris. Piedalījies visās Latgales atbīvošanas kaujās no Daugavas krastiem līdz Krievijas robežai.

1920. g. 16. janv. Latgalē pie Grāverīšu sādžas V. niknā ugunī pārvarēja dabiski nepieejamas un turklāt nocietinātas pozīcijas ap sādžu un sīvā durkļu cīņā to ieņēma, ieguva smago ložmetēju. Ienaidnieks kaujas laukā pameta 23 kritušos, tostarp savu rotas komandieri.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1924. g. beidzis virsnieku kursus. 1930. g. bataljona komandieru kursus. 1925. g. paaugst. pr pulkvedi-leitnantu. Apbalv. ar TZO IV šķ. Piešķirta jaunsaimn. Vecpiebalgas pag.

Padomju okupācijas gadā no armijas atvaļināts. 1941.-1944. g. Vecpiebalgas pamatskolas pārzinis.

2. pasaules kara beigās aizbraucis uz Vāciju, skolotājs bēgļu nometnēs. 1950. g. izceļojis uz ASV, Virdžīniju, kur nodarbojies ar lauksaimn. Vēlāk pārcēlies uz Mičiganas štatu, Grandrepidsas pilsētu, strādnieks fabrikā. Piedalījies "Daugavas Vanagu" organizācijas darbībā. Miris Grandrepidsā 1979. g. 10. dec.

Papildinformācija:

LK 1939(176): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :