L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/871: Jānis Miķeļa dēls Vītols

LKOK nr.3/871

Vītols, Jānis Miķeļa dēls


Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1876. g. 9. augustā Neretas pagastā.

+ 1952. g. 11. aprīlī Kensington, Lielbritānijā.

[Apbedīts Kensingtonas kapos (Londonā, GB)]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra Ziemsvētku kaujām pie Ložmetējkalna.

Paaugstināts 1920. g. 4. martā par pulkvedi-leitnantu un 1924. g. 7. aprīlī par pulkvedi.



LKO  TZO 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 

VĪTOLS JĀNIS Miķeļa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1876. g. 9. aug. Neretas pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies Anišku miesta skolā, pēc tam ieguvis brīvprātīgā tiesības Frīdrihshamnas kadetu korpusā Somijā.

Krievu armijā iestājies 1893. g., dienējis Apakšvirsnieku bataljonā Rīgā. 1903. g. beidzis Vladimira karaskolu Pēterburgā, iedalīts 179. Daugavgrīvas kājn. pulka. Piedalījies krievu-japāņu karā. Pēc tam dienējis 2. Sofijas kājn. pulkā. 11. Sibīrijas strēln. pulkā. Sasniedzis štabskapitāna pak.

1. pasaules kara laikā piedalījies kaujās pie Varšavas, Ļubļinas, Mazuru raj. Apbalv. ar visiem krievu ordeņiem, Vladimira ordeņa IV šķ. ieskaitot.

1916. g. aug. pārcelts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku. Cīnījies Ziemassvētku kaujās, pie Ložmetējkalna. Par nopelniem šajās kaujās apbalv. ar Jura ordeņa IV šķ. Kauju periodā un arī vēlāk aizvietojis pulka komandieri. 1917. g. aug. izcīnījis kaujas pie Juglas, Nītaures, Mālpils. 1917. g. sept. ieskaitīts ģenerālštāba akadēmijā, paaugst. par apakšpalkavnieku.

1916. g. 23. dec. pie Ložmetējkalna V. ar savu bataljonu zem spēcīgas apšaudes pārrāva vairākas rindas vācu aizžogu, iekaroja pretinieka pozīciju pirmo līniju un ielauzās 3 km dziļumā ienaidnieka aizmugurē, kur nepārtrauktās cīņās noturējās 3 dienas. Naktī uz 25. dec. pēc savas ierosmes veda savas vienības triecienā pret blakusdaļām uzbrūkošo ienaidnieku, enerģiski vajāja to un nodrošināja mūsu spēku spārnus un aizmuguri.

Beidzis nepilnu kursu Nikolaja ģenerālštāba akadēmijā. 1918. g. aug. izsaukts uz Sarkanās armijas štābu Permā. Pēc īsa dienesta no tā aizgājis. 1919. g. jūl. - dec. dienējis Deņikina armijā, piedalījies kaujās pie Kijevas.

1920. g. 4. martā atgriezies Latvijā un tūlīt iestājies Latvijas armijā. Juriskonsults Galvenajā apgādes pārvaldē, vēlāk piekomandēts Lietuvas ģenerālštābam; pēc tam apmācības daļas reglamentu nodaļas priekšnieks. 1922. g. pārcelts uz 6. Rīgas kājn. pulka bataljonu par komandieri. 1924. g. apr. iecelts par 8. Daugavpils kājn. pulka komandieri, paaugst. par pulkvedi. 1929. g. pārcelts uz 9. Rēzeknes kājn. pulku tādā pašā amatā. 1931. g. 21. sept. atvaļināts maksimāla vecuma dēļ. Piešķirta jaunsaimn. Pēternieku pag. Apbalv. ar TZO III šķ.

2. pasaules kara beigās devies trimdā uz Vāciju. No turienes izceļojis uz Angliju. Mūža nogalē dzīvojis veco ļaužu mītnē Londonā. Miris 1952. g. 11. apr. Apbedīts Kensingtonas kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :