L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/325: Fricis Zommers-Vasarietis

LKOK nr.3/325

Zommers-Vasarietis, Fricis


Kapteinis Studentu bataljonā.


* 1881. g. 18. februārī Rīgā.

+ 1972. g. 24. septembrī Rīgā.

[Apbedīts Meža kapos Rīgā.]

Apbalvots par 1919. g. 9. oktobra darbību, aizstāvot Rīgas tiltus.

1919. gada oktobrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO  TZO 
JURA  SVAN  STAN 
LTGD 

ZOMMERS FRICIS Jāņa dēls
Studentu bataljona kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1881. g. 18. febr. Rīgā. Beidzis Pērnavas ģimnāziju, pēc tam studējis RPI Ķīmijas fakultātē.

Krievu armijā iestājies 1910. g., dienējis 2. pontonu bataljonā. 1911. g. paaugst. par inženieru karaspēka praporščiku un atvaļināts. Kieģeļrūpnieks Ozolnieku pag. 1. pasaules kara sākumā iesaukts atkārtoti, dienējis 1. pontonu bataljonā. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē, pēc tam pie Varšavas un atkal Galīcijā. 1917. g. pārcelts uz 10. pontonu bataljonu par saimn. priekšnieku, kur palicis līdz krievu armijas sabrukumam. Ievainots, apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Jura IV šķ. ordeņiem. Pēc revolūcijas Krievijā aktīvs Latv. demokrātu partijas dalībnieks.

Dzīvodams Rīgā, jau vācu okupācijas laikā sācis pulcēt Latvijai uzticamus militāros spēkus. 1918. g. 18. nov. Z. vadītai vienībai uzticēta Latvijas neatkarības proklamēšanas sapulces apsardze. Pēc vācu okupācijas varas sabrukuma piedalījies 1. Rīgas latv. zemessargu rotas organizēšanā, piedalījies Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas izveidē. Tautas Padomes loceklis. Sākoties lielinieku uzbrukumam, formējis Atsevišķo (Studentu) rotu. 1919. g. febr. iecelts par Aizputes komandantu, pēc Jelgavas ieņemšanas pārcelts uz turieni tādā pašā amatā.

1919. g. 23. martā pēc konflikta ar vācu dzelzsdivīzijas komandieri arestēts un atradies vāciešu apcietinājumā līdz 20. maijam. Pēc tam atbrīvots, piedalījies kaujās pie Piņķiem. Rīgā iecelts par jaunformējamo spēku priekšnieku.

Sākoties bermontiešu uzbrukumam, saformējis Studentu bataljonu, cīnījies tā rindās, 9. okt. ievainots, pēc tam turpinājis brīvprātīgo pulcēšanu.

LKO III šķ. piešķirta par to, ka kritiskā brīdī, kad Bermonta vienības tuvojās Rīgai, Z. ar sevišķu pašaizliedzību organizēja un saformēja Studentu bataljonu, pats tā pirmajās rindās aizstāvēja Rīgas tiltus un sekmēja mūsu armijas nostiprināšanos Daugavas labajā krastā. Par kauju nopelniem paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. g. 9. okt.

1919. g. dec. iecelts par Armijas galvenā štāba Karā iesaukto ģimeņu apgādības daļas priekšnieku. 1920. g. 12. jūn. - 8. dec. Tirdzniecības un rūpniecības ministrs. Pēc tam sācis atjaunot savu izpostīto ķieģeļu rūpnīcu, darbojies arī kā koktirgotājs. 1930. g. jūn. iecelts par Latvijas tirdzniecības pārstāvi Maskavā. Vēlāk tirdzniecības atašejs Lietuvā. 1940. g. mainījis uzvārdu uz VASARIETIS. Apbalv. ar TZO III šķ., Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķ.

1941.-1944. g. Rīgā tekstīlfabrīkas "Dancigers" direktors. Pēc 2. pasaules kara atradies ģimenes locekļu apgādībā. Miris 1972. g. 24. sept. Rīgā. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :