L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/834: Aleksandrs Aizpors-Čaplis

LKOK nr.3/834

Aizpors-Čaplis, Aleksandrs


Virsleitnants 11. Dobeles kājnieku pulkā.


* 1888. g. 25. janvārī Kaunas guberņā Lietuvā.

+ 1960. g. 26. jūnijā Ludvigsburgā.

[Apbedīts Ludvigsburgas vietējos kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra ciņām pie Liepājas.

Pakāpeniski paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO 
STAN 

AIZPORS-ČAPLIS, ALEKSANDRS, Pēteŗa dēls
Grobiņas, vēlākā 11. Dobeles kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1888. g. 25. janv. Kauņas gub. Panevēžas apr. zemkopja ģimenē. Beidzis Ščopovas lauksaimn. skolu.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 21. artilērijas brigādē Vladikaukāzā. Pēc tam zemkopības instruktors Saratovas gub. Atkārtoti iesaukts 1914. g. aug., iedalīts 135. kājn. rezerves pulkā Balašovā. Beidzis mācību komandu un nosūtīts uz Saratovas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1915. g. dec. ieradies Rezerves latv. strēln. bataljonā. 1916. g. aug. pārvietots uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku. Piedalījies Ziemassvētku un janv. kaujās. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III, šķ. Paaugst. par poručiku. 1917. g. aug. no pulka aizgājis, Valmierā kritis vācu gūstā. No tā aizbēdzis un 1918. g. beigās ieradies Maskavā. Tur mobilizēts Sarkanajā armijā, kur aizvadījis 4 mēnešus.

1919. g. 2. jūn. pārbēdzis no Sarkanās armijas un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Dienējis 7. Siguldas kājn. pulkā kā rotas komandieris. Vēlāk kopā ar savu rotu pārcelts uz Liepāju. Piedalījies kaujās pie Liepājas un Lejaskurzemes atbrīvošanā no bermontiešiem. Paaugst. par kapteini.

1919. g. 4. nov. A.-Č. ar savu rotu noturēja Liepājas Vidus fortu pret bermontiešu uzbrukumiem; 14. nov., kad mūsu daļas tika atspiestas otrajā līnijā, apvienoja tur esošās karavīru grupas un atbrīvoja Vidus fortu, kur ieguva ložmetējus, šautenes u.c. trofejas.

1919. g. dec. iecelts par bataljona komandieri. 1920. g. janv. piedalījies Latgales atbrīvošanā, palicis frontē līdz miera noslēgšanai.

1927. g. beidzis virsnieku kursus. 1934. g. pārvietots uz 10. Aizputes kājn. pulku un paaugst. par pulkvedi-leitnantu, bataljona komandieris. 1935. g. maijā nozīmēts par pulka saimniecības pārzini. 1938. g. 1. nov. atvaļināts no dienesta kā maksimālo vecumu sasniegušais.

1944. g. rudenī izceļojis uz Vāciju, kādu laiku dienējis sardžu rotā Ludvigsburgā. Palicis uz dzīvi turpat. Miris 1960. g. 26. jūn. Ludvigsburgā. Apbedīts vietējos kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :