L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/580: Voldemārs Bišentrops

LKOK nr.3/580

Bišentrops, Voldemārs


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1895. g. 22. janvārī Kalsnavas pagastā.

+ 1988. g. 1. martā Vilimantikā, ASV

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. janvāra cīņu pie Skrundas.

1920. g. 12. janvārī paaugstināts par kapteini un 1924. g. 18. novembrī par pulkvedi-leitnantu.



LKO 
SVAN  STAN 

BIŠENTROPS VALDEMĀRS Jāņa dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 22. janv. Kalsnavas pag. lauksaimnieka ģimenē. Beidzis A. Ķēniņa reālskolu Rīgā, no 1913. g. studējis RPI Mehānikas fakultātē. No 3. kursa iesaukts Krievu armijā.

1916. g. beidzis Konstantīna artilērijas skolu, ieskaitīts 2. Aizamūras artilērijas brigādē. Piedalījies kaujās Galīcijā un Rumānijā. 1917. g. sept. kontuzēts un ievainots. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec., piedalījies Neatkarības rotas pirmajās kaujās Kurzemē, Ventas krastos.

1919. g. 29. janv. pie Skrundas B., nokļuvis spēcīgā ienaidnieka ložmetēju ugunī, pirmais drošsirdīgi uzbruka pretinieka apturei, aizraudams citus sev līdzi un sekmēdams Skrundas ieņemšanu.

1919. g. martā pārvietots par vecāko virsnieku 1. artilērijas baterijā, aug. iecelts par baterijas komandieri. Piedalījies visās Latgales atbrīvošanās cīņās un kaujās pret bermontiešiem. 1920. g. janv. paaugst. par kapteini. 1921. g. 1. maijā iecelts par diviziona komandieri Vidzemes artilērijas pulkā, 1923. g. pāris mēnešus komandējis pulku. 1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1925. g. janv. atvaļināts slimības dēļ, iestājies LU Tiesību zinātņu fakultātē, to beidzis 1929. g. Iecelts par miertiesnesi Latgales apgabaltiesā, šajā amatā līdz 1934. g. Pēc tam Rīgas apgabaltiesas loceklis.

1944. g. aizbraucis uz Vāciju, kur dzīvojis bēgļu nometnē Hānavā. 1950. g. izceļojis uz ASV, līdz pensijai strādājis Vilimantikas diegu fabrikā. Pēdējos mūža gados daļēji zaudējis redzi. Miris 1988. g. 1. martā Vilimantikā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :