L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1814: Villem Munter

LKOK nr.3/1814

Munter, Villem


Seržants 4. kājnieku pulkā


* 1898.g. 25. jūlijā Rīgā, Latvijā.

+ 1967. g. 11. janvārī Rīgā

[Apglabāts Rīgā, I Meža kapos.]



(MUNTERS, Vilhelms). Bija Latvijas pēdējais ārlietu ministrs.

1940.g. 16.jūlijā deportēts uz Voroņežu, kur 1941.g. 26. jūnijā notiesāts uz 25 g. cietumā. 1958. g. atgriezās Latvijā, kur, strādādams laikrakstu redakcijās, sekoja padomju propagandas norādījumiem.


LKO  TZO  ATZN  AIZX 

FRLH  LTGD  VAB1  EERX  PLRE  FIBR 

MUNTERS VILHELMS Nikolaja dēls
Igaunijas armijas 6. kājn. pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1898. g. 25. jūl. Rīgā tirgotāja ģimenē. 1915. g. beidzis Rīgas biržas skolu, līdz 1917. g. studējis Rīgas Politehniskajā institūtā Maskavā.

Krievu armijā iesaukts 1917. g. 22. maijā, dienējis 1. studentu bataljonā Nižņijnovgorodā. 8. aug.-26. okt. mācījies Vladimira karaskolā Petrogradā. Pēc tam strādājis Petrogradas rūpnīcā "Treugolņik" par eļļotāju. 1918. g. jūl. Atgriezies Rīgā. 1919. g. 24. jūn. brīvprātīgi iestājies Igaunijas armijā 6. kājn. pulkā. Tā sastāvā piedalījies Latvijas brīvības cīņu kaujās Ziemeļvidzemē. Vēlāk Igaunijas armijas komandantūras komandas priekšnieks un 6. kājn. pulka Vilandes garnizona priekšnieka adjutants. 1920. g. 17. okt. atbrīvots no aktīvā karadienesta.

Latvijas armijā iesaukts 1920. g. 22. nov., iedalīts 6. Rīgas kājn. pulkā.

1920. g. 20. dec. iesaistījies Latvijas Ārlietu ministrijas resorā, sākumā Informācijas nodaļas sekretārs. 1925.-1931. g. Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas vadītājs. 1931-1933. g. Administratīvi juridiskā departamenta direktors. 1933. g. 16. jūl. iecelts par Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru. 1936. g. 14. jūl.-1940. g. 21. jūn. ārlietu ministrs.

Apbalv. ar TZO II, III, IV. šķ., Atzinības krusta I šķ., Zviedrijas Ziemeļzvaigznes I, II, III šķ., Somijas Baltās Rozes I, II šķ., Lietuvas Ģedimina I, II šķ., Beļģijas Leopolda I, II šķ. ordeņiem, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2., 3. pak., Igaunijas Ērgļa I, II šķ., Dānijas Danebroga I, II šķ., Itālijas Kroņa I, II šķ., Dienvidslāvijas Sv. Savas II šķ., Portugāles Militārā Kristus II šķ., Luksemburgas Lielhercogistes Ozola vainaga III šķ., Polijas "Polonia Restituta" I, III šķ., Francijas Goda leģiona II, III, V šķ., Austrijas Nopelnu I šķ., Pāvesta Gregora Lielā I šķ., Ķīnas Jade I šķ., Lietuvas Vitauta Dižā I šķ., Rumānijas Kroņa II šķ., Beļģijas Kroņa III šķ., Itālijas Sv. Maurīcija un Lazara I šķ., Vācu Ērgļa I šķ. ordeņiem, Igaunijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Lielbritānijas karaļa Džordža VI kronēšanas piemiņas medaļu, Grieķijas karaļa Georga I ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Aizsardzības biedrības medaļu.

1940. g. 16. jūl. deportēts uz Voroņežu, kur strādājis Svešvalodu skolotāju institūtā. 1941. g. 26. jūn. apcietināts, atradies ieslodzījumā Voroņežā, sept. pārvests uz Saratovu; 1942. g. sept. uz Kirovas Ivanovas cietumu. 1952. g. notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Sodu izcietis Maskavā, Butirku cietumā līdz 1954. g., kad atbrīvots, neļaujot dzīvot Latvijā. Apmeties Vladimirā, kur strādājis traktoru rūpnīcā par tulku. Latvijā atgriezies 1959. g., strādājis žurnāla "LPSR ZA Vēstis" redakcijā par tulku. Miris 1967. g. 11. janv. Apglabāts Rīgā, I Meža kapos.

Papildinformācija:

ET: Wilhelm Munters (Ohv aset) apbalvots ar Vabadusrist I-3 šķ. (29.04.1925).

ET: Wilhelm Munters (Välismin-i ametnik) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (22.01.1932)


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :