L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/885: Kārlis Ābele

LKOK nr.3/885

Ābele, Kārlis


Leitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1896. g. 22. augustā Bauņu pagastā.

+ 1961. g. 24. janvārī Adelaidē.

[]

Apbalvots par pārtraukto sakaru atjaunošanu 1919. g. 18. novembrī pie Iecavas.





LKO 

ĀBELE KĀRLIS, Jēkaba dēls
6. Rigas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 22. aug. Bauņu pag. lauksaimnieka ģimenē. 1915. g. beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju, sācis studijas Petrogradas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.

Krievu armijā iestājies 1916. g. jūn. 2. Maskavas praporščiku skolā. Pēc tās beigšanas iedalīts 179. kājn. rezerves pulkā Novgorodā, vēlāk 83. kājn. pulkā Brjanskā. No turienes pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku. Beidzis tranšeju lielgabalu kursus. Armiju atstājis 1917. g. beigās, studējis Tērbatas universitātē.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 1. jūn., piedalījies kaujās pie Rīgas un Zemgalē kā 6. Rīgas kājn. pulka adjutants.

1919. g. 18. nov., kad ienaidnieks pārrāva fronti Iecavas raj., Ā. zem spēcīgas pretinieka uguns atjaunoja pārrautos sakarus un piegādāja mūsu daļām kaujas pavēles, tā sekmēdams ienaidnieka atsišanu pāri Iecavas upei.

Atvaļināts 1921. g. janv. Tā paša gada beigās beidzis LU Dabaszinātņu fakultāti, pēc tam ar Kultūras fonda atbalstu turpinājis studijas Mārburgas universitātē Vācijā. Aizstāvējis disertāciju un ieguvis fizioloģijas doktora grādu. Vecākais asistents un privātdocents LU Augu fizioloģijas un anatomijas katedrā, Latvijas Bioloģijas biedrības priekšnieks. 1934-1944. g. profesors LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē.

1944. g. rudenī aizbraucis uz Vāciju. 1944 -1949. g. profesors Baltijas universitātē Pinnebergā. Pēc tam emigrējis uz Austrāliju, strādājis Adelaides universitātes Lauksaimn. pētīšanas institūtā. Publicējis ap 30 zinātnisku darbu. 1960. g. dec. smagi cietis autokatastrofā, miris 1961. g. 24. janv. Adelaidē.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :