LKOK nr.2/29

Heinze, Otto

Ģenerālmajors, 1. divīzijas komandieris


* 1877. g. 11. martā, Kotlo, Jamburgi

+ 1968. g. 6. jūlijā, Windheim, Vācijā

[]

HEINCE (HEINZE) OTO Augusta dēls
Igaunijas armijas 1. divīzijas komandiera palīgs, ģenerālmajors.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1877. g. 11. martā Jamburgas apr. Kitli muižā. Beidzis Narvas pilsētas skolu, Narvas ģimnāziju un Pēterburgas karaskolu.

Krievu armijā iestājies 1897. g., dienējis 92. Pečoras kājn. pulkā. No 1901. g. podporučiks 1. Somijas kājn. pulkā, vēlāk jaunākais virsnieks 2. Somijas kājn. pulkā. 1909. g. poručiks, 1913. g. kapteinis. No 1915. g. 20. febr. rotas komandieris. 1916. g. paaugst. par palkavnieku. No 1917. g. 20. maija 5. Somijas kājn. pulka komandieris. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos, Viļņas frontē. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Jura Zelta zobenu.

Atvaļināts 1917 g. 25. dec.

Igaunijas armijā no 1918. g. 21. dec., 1. kājn. pulka komandiera v.i. 1920. g. 13. febr. paaugst. par ģenerālmajoru, iecelts par 1. divīzijas komandiera v.i., vēlāk 2. un 1. divīzijas komandieris. 1921.-1928. g. Igaunijas Kara padomes pastāvīgais loceklis.

Atvaļināts 1936. g. 1. maijā. Apbalv. ar Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2. pak., II šķ. 3. pak., Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu piemiņas medaļām, Polijas Kara krustu.

1941. g. emigrējis uz ārzemēm. Dzīvojis Vācijā, kur 1968. g. 8. jūn. Badvindsheimā miris.

Papildinformācija:

ET: Otto Heinze (Kindralmajor) apbalvots ar Vabadusrist I-2 šķ. (18.05.1920).

ET: Otto Heinze apbalvots ar Vabadusrist II-3 šķ. (15.09.1920).

ET: Otto Heinze (1. diviisi ülema ajut kt, kindralmajor) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (22.02.1934)