LKOK nr.2/30

Pitka, Johan

Kontradmirālis, Igaunijas jūŗas spēku komandieris


* 1872. g. 19. februārī, Võhmuta, Järva apriņķī

+ 1944. g. septembrī (?).

[Citu ziņu nav.]



Pēc brīvības cīņām atvaļinājās no kaŗa flotes un 1924.g. martā izbrauca uz Kanādu, kur Ņūkaledonijā iepirka lauku saimniecību. 1938. gadā atgriezās uz Igauniju. No 1940. līdz 1944. g. aprīlim dzīvoja Somijā. Atgriezās Igaunijā un 1944. g. 25. septembrī Piirsalu pagastā, Läänu apriņkī, pazuda bez vēsts

PITKA (PITKA) JOHANS Jiri dēls
Igaunijas jūras spēku priekšnieks, viceadmirālis.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1872. g. 19. febr. Jervamā apr. Vihmutas pag. 1893. g. beidzis Kuresāres jūrskolu. 1895. g. Tallinā nokārtojis tālbraucēja kapteiņa eksāmenus. 1889.-1907. g. braucis jūra. 1899-1900. g. dienējis uz bruņukuģa "Admiral Ušakov".

1907. g. Liverpūlē Anglijā nodibinājis Igauņu-latviešu kuģniecības aģentūru, tās īpašnieks līdz 1911. g. Vēlāk kuģniecības piederumu tirdzniecības uzņēmuma "Joh. Pitka un Co" dibinātājs un vadītājs (darbojusies Tallinā līdz 1924. g.). 1912. g. nodibinājis Tallinas kuģniecības savienību (darbojusies līdz 1921. g.), 1917. g. kuģniecības un jūras tirdzniecības biedrību "Kuģniecība". 1917-1918. g. Baltijas Glābšanas biedrības reorganizētājs, tās līdzīpašnieks un vadītājs.

P. bijis viens no igauņu bruņoto spēku veidotājiem 1917. g., Tallinas karavīru biroja un Igaunijas karavīru virskomisijas loceklis 1917. g. Līdz 1918. g. beigām izveidojis Tallinas pašaizsardzības vienības. Aizsargu (kaitselita) organizācijas dibinātājs. 1918.-1919. g. Bruņuvilcienu un auto karaspēka vienību dibināšanas un apgādes vadītājs un bruņuvilciena Nr. 1. komandieris. No 1918. g. 15. dec. Igaunijas Jūras spēku komandieris. 1919. g. 21. sept. paaugst. par viceadmirāli. Piedalījies daudzās kaujās, to skaitā operācijās pie Rīgas (Daugavgrīvas) no 1919. g. maija līdz nov.

1920. g. 17. apr. atvaļināts, izbraucis uz dzīvi Kanādā, dzīvojis Jaunkaledonijā, zemkopis. 1924.-1930. g. kokzāģētavas īpašnieks. Tad atgriezies Igaunijā, līdz 1937. g. beigām Igaunijas Patērētāju biedrības Centrālās savienības priekšnieks. Aktīvs Igaunijas brīvības cīnītāju savienības loceklis; piederējusi lauku saimn. Kiltsi stacijas tuvumā. 1937-1939. g. izdevis memuārus "Manas atmiņas no pirmā pasaules kara sākuma līdz Igaunijas Atbrīvošanas kara beigām". Apbalv. ar Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 1. pak., Anglijas Sv. Georga un Sv. Mihaila ordeņiem. Latvijas un Igaunijas medaļām. 1940.-1944. g. dzīvojis Somijā. 1944. g. 22. apr. atgriezies Igaunijā.

Ap 1944. g. 21-22. sept. pazudis bez vēsts Rietumigaunijā.

P. pieder vislielākie nopelni Igaunijas jūrniecības attīstībā un Igaunijas neatkarīgās valsts izveidē. Abus viņa dēlus 1942. g. vasarā Soļikamskā noslepkavoja čekisti. P. bojāejas apstākļi ir mīklaini un nav noskaidroti līdz šai dienai (par to sīkāk lasāms V. Pinna grāmatā "Kolmteist legendi admiral Johan Pitka hihkumisest". Haapsalu, 1991).

Papildinformācija:

ET: Johan Pitka (Kontradmiral) apbalvots ar Vabadusrist I-1 šķ. (23.02.1920).

ET: Johan Pitka (Admiral) apbalvots ar Kotkarist I šķ. (14.02.1929)