L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/270: Kārlis Bojārs-Bajārs

LKOK nr.3/270

Bojārs-Bajārs, Kārlis


Pulkvedis-leitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1890. g. 8. aprīlī Gaujienā.

+ 1946. g. 28. janvārī Minhenē.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 12. novembrī no Doles salas līdz Jaunjelgavai, 13. novembrī pie Mercendorfas, Baldones muižām un 14. novembrī pie Lieliecavas.

Paaugstināts par pulkvedi.



LKO 
JURA  SVAN  STAN 
VAB2 

BOJĀRS KĀRLIS Jāņa dēls
4. Valmieras kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 9. apr. Gaujienā. Beidzis Valkas pilsētas skolu. Rakstvedis pie Valkas notāra un apr. policijas valdē.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., iedalīts 145. Novočerkaskas kājn. pulkā. 1914. g. jūl. pārcelts uz 293. Ižorskas kājn. pulku. Piedalījies kaujās Galīcijā. 1915. g. apr. paaugst. par praporščiku, rotas komandieris. Divreiz ievainots. 1916. g. maijā pārcelts uz 8. Valmieras latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, rotas komandieris. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. 1917. g. vasarā pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku, bataljona komandieris. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem, Jura zobenu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. febr. Valkā, rotas, vēlāk bataljona komandieris; no 1919. g. 1. nov. 4. Valmieras kājn. pulka komandieris. Piedalījies visās brīvības cīņu kaujās.

1919. g. 12. nov. B. kopā ar savu pulku forsēja Daugavu un uzsāka enerģisku uzbrukumu frontē no Doles salas līdz Jaunjelgavai, sīvās kaujās jau nākošajā nakti atbrīvoja Mercendorfu, Baldoni un Vecmuižu.
14. nov. iekaroja nocietināto Lieliecavu, sagraujot sakarus starp vācu karaspēka daļām un to vadību, 17. nov. ieņēma Bausku, 18. nov. Mežotni, pēc tam izturēja sīvas kaujas Emburgas un Staļģenes raj., 21. nov. forsēja Lielupi pie Grāvendāles un vajāja panikā bēgošo pretinieku līdz Lietuvas robežai.

Pēc brīvības cīņām bataljona komandieris 4. Valmieras kājn. pulkā līdz 1923. g. okt., kad beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājn. pulku tādā pašā amatā.

1929. g. beidzis bataljona komandieru kursus. Piešķirta jaunsaimn. Pilslugažu muižā.

Miris 1946. g. 28. janv. Minhenē, Vācijā.

Papildinformācija:

ET: Kārlis Bojars (Kolonelleitnant) apbalvots ar Vabadusrist II-3 šķ. (20.02.1925).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :