L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/792: Pēteris Bokalderis

LKOK nr.3/792

Bokalderis, Pēteris


Virsleitnants Cēsu rotā.


* 1896. g. 4. februārī Cēsīs.

+ 1964. g. 18. jūnijā.

[Apbedīts Rīgā, Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 10. janvāra nakts izlūkošanu un cīņu Dobelē.

1919. g. 3. novembrī paaugstināts par kapteini un 1932. g. septembrī par pulkvedi-leitnantu.

1941.g. 14. jūnijā deportēts. Pārdzīvoja Noriļskas soda nometni. Atgriezās Latvijā.


LKO  TZO  VIES 
SVAN 

BOKALDERS PĒTERIS Pētera dēls
Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 4. febr. Cēsu apr. Kārlu pag. Izglītojies vietējā pilsētas skolā.

Krievu armijā iestājies 1915. g. rudenī, dienējis 6. rezerves sapieru bataljonā Petrogradā. 1916. g. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam iedalīts Rezerves latv. strēln. pulkā. Pārgājis uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku, piedalījies 1917. g. janv. kaujās. 12. janv. pie Ložmetējkalna ievainots. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. Pēc izveseļošanās atgriezies pulkā, palicis ierindā līdz lielinieku apvērsumam, sasniegdams podporučika pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov. Cēsīs kareivju reģistrācijas komisijā, pēc tam vada komandieris Cēsu rotā. Vēlāk Kalpaka bataljona sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē. 12. febr. pārcelts uz jaunformējamiem spēkiem Liepājā.

1919. g. 10. janv. Zemgalē nakts izlūkgājienā no Jaunsesavas ienaidnieka aizmugurē B., neskatoties uz briesmām, viens no pirmajiem ielauzās Dobelē, izzināja pretinieka spēkus un nodomus, bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem un ar piegādātajām ziņām deva iespēju pilnībā izjaukt pretinieka uzbrukuma plānus.

Pēc armijas pārformēšanas rotas komandieris 8. Daugavpils kājn. pulkā. Piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 3. nov. Pēc brīvības cīņām pārgājis uz 2. robežsargu pulku, pēc tā likvidācijas uz 2. Ventspils kājn. pulku. 1929. g. beidzis bataljona komandieru kursus. No 1932. g. 7. Siguldas kājn. pulkā, sasniedzis pulkveža-leitnanta pak. Apbalv. ar TZO V šķ.

1940. g. rudenī ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā. 183. divīzijas 295. strēln. pulka bataljona komandieris, apakšpulkvedis.

1941. g. 14. jūn. deportēts, ievietots nometnē Noriļskā, apsūdzēts par sacelšanās organizēšanu. 1943. g. 15. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda B. brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnē (KPFSR KK 58-10-Id.). No Noriļlaga atbrīvots 1950. g. 19. dec. 1951. g. janv. atgriezies Latvijā, dzīvojis Rīgā. Līdz 1953. g. strādājis dažādus darbus, tad līdz 1955. g. kinoremontdarbnīcā, vēlāk celtniecības un montāžas pārvaldē radiofikācijas nodaļā. Miris 1964. g. 18. jūn. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Papildinformācija:

LK 1939(257): Apbalv. ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :