L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/13: Mikuláš Antonín Číla
Foto / papildinformācija: ČTK

LKOK nr.2/13

Číla, Mikuláš Antonín


Ģenerālis


* 1883. g. Nova Paka

+ 1983. g. 31. maijā, Prāgā

[Citu ziņu nav.]







LKO 
JURA  SVAN  STAN 
FRLH 

ČILA (ČILA) MIKLOŠS
Čehoslovakijas armijas ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1883. g. 6. nov. Nova Pakā. 1903. g. beidzis mākslas keramikas skolu Behunā. 1909. g. beidzis dekoratīvās un ornamentālās keramikas skolu Prāgā. 1910. g. dienējis Austroungārijas armijā. Pēc tam skolotājs ģimnāzijā, reālskolā un kadetu skolā Odesā, vēlāk skolotājs, skolu inspektors Kišenevā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. 26. aug. Kijevā, kareivis Čehu družīnā. 1915. g. paaugst. par praporščiku, vada, pusrotas, rotas komandieris. Kā izlūks piedalījies kaujās 1914. g. pie Haličiem, Tarnovas, Krakovas. 1915. g. cīņās Karpatos. 1916. g. nosūtīts uz Kijevu, kur piedalījies 1. čehu strēln. brigādes formēšanā kā rotas komandieris. 1917. g. martā ieskaitīts 3. J. Žižkas čehu strēln. pulkā, rotas, bataljona komandieris. Piedalījies kaujās pie Zborovas. 1917. g. nov. paaugst. par kapteini, pulka komandiera vietnieks, pulka komandieris. 1918. g. aug. paaugst. par majoru. Čehu karaspēka Ukrainā arjergarda dalu pavēlnieks. Kopā ar 3. pulku atkāpies pa maršrutu Sečna-Kurska-Voroņeža-Penza-Samara-Zlatousta-Čeļabinska. Iecelts par Čejabinskas garnizona priekšnieku. 1919. g. 6. janv. paaugst. par apakšpulkvedi. Čehu karaspēka pavēlnieka vietnieks kaujās Urālos. Komandējis uzbrukumu Jekaterinburgai, pēc tam iecelts par Čehu karaspēka pavēlnieka vietnieku Urālu frontē. Piedalījies kaujās par Ufu, Belebeju, Jekaterinburgas aizstāvēšanā. 1919. g. 8. martā iecelts par 10. strēln. pulka komandieri. 1919. g. maijā pārcelts uz Čehu karaspēka štābu Krasnojarskā. Tā paša gada jūn. kā 10. Čehu strēln. pulka komandieris nozīmēts par Krasnojarskas garnizona komandantu. Komandējis armijas arjergardu ceļā no Krasnojarskas uz Irkutsku. Pēc ierašanās Vladivostokā 1920. g. nozīmēts par 30. kara transporta priekšnieku.

1920. g. aug. atgriezies Čehoslovakijā, paaugst. par pulkvedi. 1922. g. 30. janv. iecelts par 8. kājn. brigādes komandieri, paaugst. par ģenerāli. 1928. g. apr. nozīmēts par Brno kara apg. komandiera vietnieku. No 1934. g. sept. vadošā armijas darbā Prāgā. Apbalv. ar Jura medaļas III, IV šķ., Jura krusta III, IV šķ., Staņislava III šķ., Annas IV šķ. ordeņiem, Čehoslovakijas, Anglijas, Francijas, Itālijas ordeņiem un medaļām. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Papildinformācija:

www: Īsbiogrāfija

www: Biogrāfija


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :