LKOK nr.2/46

Briedis, Fridrichs

Palkavnieks, Latviešu strēlnieku vadonis


* 1888. g. 5. jūlijā Lovšas pagastā pie Polockas, Vitebskas guberņā.

+ 1918. g. 28. augustā Maskavā. Lielinieku nošauts.

[]



Pēdējā dienesta pakāpe Palkavnieks.

BRIEDIS FRIDRIHS Andreja dēls
Bij. 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulka komandieris, palkavnieks.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1888. g. 23. jūn. Vitebskas gub. Polockas apr. Lovšas pag. Beidzis Vitebskas evaņģēliski luterisko draudzes skolu. Daugavpils sešgadīgo pilsētas skolu.

1906. g. iestājies Vladimira karaskolā Pēterburgā, ko 1909. g. beidzis kā podporučiks, pēc tam dienējis 99. Ivangorodas kājn. pulkā Daugavpilī. 1914. g. iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apg. štāba, taču kara dēļ mācības nācies pārtraukt.

1915. g. 1. aug., pats pēc savas ierosmes ieguvis norīkojumu, ieradies 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā un stājies 1. rotas komandiera amatā. Ar savu rotu jau 1915. g. 16. okt. piedalījies kaujās pie Misas upes. 1916. g. 8. martā Ķekavas raj. ticis smagi ievainots - sadragāts žokļa kauls: taču jau pēc dažu nedēju ārstēšanās B. atgriezies ierindā. Aktīvi piedalījies Ziemassvētku kauju sagatavošanā un kauju gaitā. Par varonību paaugst. dienesta pak. Kauju laikā ticis smagi ievainots ar sprāgstošu lodi. Pēc atveseļošanās iecelts par 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulka komandieri.

Ar LKO visām trijām šķirām B. apbalv. par to, ka, piedalīdamies gandrīz visās strēln. kaujās Rīgas aizstāvēšanā, ar savu nosvērto aukstasinību, drosmi un lielo varonību aizvien iedvesmoja, sajūsmināja un aizrāva sev līdzi cīņā padotos karavīrus, ar saprātīgu kaujas vadību arvien guva izcilus panākumus, it sevišķi 1916. g. marta un Ziemassvētku kaujās, kurās mūsu strēln. slavenie varoņdarbi līdz ar B. vārdu kļuva vēsturiski.

LKO III šķ. ordenis piešķirts īpaši par to, ka naktī uz 1916. g. 23. dec. B. ar savu bataljonu bez artilērijas sagatavošanas pirmais pārrāva vāciešu drāšu aizžogojumus un ielauzās ienaidnieka ierakumos, sīvā cīņā izsita pretinieku no pozīcijām un, to vajādams, piedalījās vācu smagās baterijas saņemšanā, līdz pats tika smagi ievainots. Apbalv. arī ar Jura krusta IV šķ., Jura Zelta zobenu. Vladimira IV šķ., Annas II, III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem.

Pēc boļševiku apvērsuma apmeties uz dzīvi Maskavā, kur saistījies ar pretlielinieku organizācijām "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība" (Savinkova organizācija), arī ar latv. nacionālajām organizācijām. Vadījis sacelšanos pret boļševikiem-lieliniekiem pie Volgas Ribinskas raj.
B. darbība nebija apslēpjama, un viņš tika arestēts 1918. g. 23. jūl. Dažu tautiešu pūles viņu glābt bija veltas, un B. nošāva 1918. g. naktī no 27. uz 28. aug. Butirku cietumā.

1926. g. Latvijā atgriezās viņa dēls Juris, kuram piešķirta jaunsaimn. Raiskuma muižā pie Cēsīm.