L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/48: Pēteris Radziņš

LKOK nr.2/48

Radziņš, Pēteris


Ģenerālis


* 1880. g. 2. maijā Lugažu pagastā.

+ 1930. g. 7. oktobrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]







LKO  TZO 
SVAN  STAN  VLAD 
FRLH  VAB1  PLVM  FIBR 

RADZIŅŠ PĒTERIS Kārļa dēls
Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1880. g. 2. maijā Lugažu pag. Jaunvīndedzēs. Izglītojies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1898. g., dienējis 112. Urālu kājn. pulkā Kauņā, pēc gada komandēts uz Viļņas junkuru skolu. To beidzis 1901. g., dienestu turpinājis 24. Simbirskas kājn. pulkā. Krievu-japāņu kara laikā norīkots uz Mandžūrijas armiju. 10. Sibīrijas Omskas pulka sastāvā piedalījies vairākās kaujās. 1907-1910. g. mācījies Ģenerālštāba akadēmijā, pēc tam dienējis 32. Kremenčugas kājn. pulka Varšavā. 1912. g. pārcelts uz Ģenerālštābu, iecelts par Ģenerālštāba adjutantu 38. kājn. divīzijas štābā, vēlāk piekomandēts aviācijas karaspēkam.

1. pasaules kara sākumā 38. divīzijas vecākais adjutants. Kaujās piedalījies no 1914. g. aug., cīnījies pie Komarovas, Varšavas, Ravkas, Lodzas (1914. g.), Prasnišas, Mlavas (1915. g. sāk.), Šauļu-Jelgavas raj. (1915. g. apr.-maijā). 1915. g. 18. maijā iecelts par Novogeorgijevskas cietokšņa ģenerālštāba nodaļas priekšnieku, piedalījies cietokšņa aizstāvēšanā līdz 5. aug., kad aeroplānā izlauzies no ielenkuma. Iecelts par Rietumu frontes štāba sevišķu uzdevumu virsnieku, tā paša gada okt. 8. Sibīrijas strēln. divīzjas štāba priekšnieks. 1916. g. 1. martā pārcelts tādā pašā amatā uz 61. kājn. divīziju, kur dienējis līdz kara beigām. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Daži augstākie apbalvojumi netika saņemti revolūcijas dēļ. 1917. g. maijā paaugst. par ģenerālštāba pulkvedi.

Pēc mobilizācijas 1918. g. kādu laiku palicis Rumānijā, martā iestājies Ukrainas armijas Ģenerālštāba pārvaldē, kur dienējis līdz hetmaņa Skoropadska krišanai. Pēc tam iestājies Ukrainas Tautas armijas (Petļuras) Ģenerālštāba dienestā, kur palicis līdz 1919. g. sept.

Latvijā atgriezies 1919. g. rudenī, 27. okt. iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba priekšnieks vadījis visas Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas kaujas. 1920. g. 5. febr. paaugst. par ģenerāli.

1919. g. 11. nov. kad ar armijas rīcībā esošajiem tehniskiem līdzekļiem nebija iespējams ievākt vajadzīgās ziņas tālāko operāciju plāna sastādīšanā, R. aktīvi piedalījās tiešā izlūkošanā Pārdaugavā un, personiski piedalīdamies kaujā, sekmēja bermontiešu galīgu satriekšanu.

R. izstrādāja arī operāciju plānu Latgales atbrīvošanai no lieliniekiem; pēc savas ierosmes sagrupēja karaspēka daļas mūsu armijas kreisajā spārnā tā, ka tas izšķiroši iespaidoja kauju gaitu visā frontē un ļāva ar maziem zaudējumiem ātri atbrīvot visu Latviju no ienaidnieka.

Ar LKO III šķ. apbalv. pēc Ministru kabineta lēmuma 1920. g. 13. aug. un reizē iecelts par LKO domes pirmo locekli. 1927. g. apbalv. arī ar LKO II šķ. Ievēlēts par domes sekretāru.

Pēc paša vēlēšanās no karadienesta atvaļināts 1920. g. 29. okt. Piedalījies virsnieku militārajā sagatavošanā - bijis lektors karaskolā, kara aviācijas skolā, virsnieku kursos. Sarakstījis grāmatu "Latvijas brīvības karš" (1. d. "Cīņas pret Bermontu", 2. d. "Latgales atbrīvošana"). 1924. g. 23. febr. ar Valsts prezidenta pavēli iecelts par Latvijas armijas komandieri. Šo amatu pildījis līdz 1928. g. 25. apr., kad iecelts par Kara akadēmisko kursu priekšnieku. Apbalv. ar TZO I šķ., Polijas ordeni "Virtuti Militari", Igaunijas Brīvības krustu, Somijas Baltās Rozes I šķ., Francijas Goda leģiona komandiera ordeņiem, Zviedrijas Šķēpa ordeņa lielkrustu. 1924. g. piešķirtas Smārdes ūdensdzirnavas. Miris 1930. g. 7. okt. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

ET: Pēteris Radžinš (Kindral) apbalvots ar Vabadusrist I-2 šķ. (20.02.1925).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :