L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/61: Kārlis Šepko

LKOK nr.2/61

Šepko, Kārlis


Kapteinis


*

+

[Citu ziņu nav.]







LKO  VIES 
SVAN  STAN 

ŠEPKO KĀRLIS Ādama dēls
8. Daugavpils kājn. pulka pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1891. g. 25. apr. Naukšēnu pag. Izglītojies Valkas reālskolā.

Krievu armijā dienējis 1911-1913. g. 112. Urālu kājn. pulkā Kalvarijā. Pēc tam nodarbojies ar zemkopību Dukuru muižā pie Valmieras. 1914. g. iesaukts atkārtoti. 1915. g. aug. beidzis 3. Petrogradas praporščiku skolu, pēc paša vēlēšanās nosūtīts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu. Piedalījies visās bataljona, vēlākā pulka cīņās. Paaugst. līdz štabkapitānam, apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas IV šķ. ordeņiem. 1917. g. beigās Maskavā demobilizēts. 1918. g. darbojies pretlielinieciskā organizācijā Maskavā, mēģinājis atbrīvot no aresta pulkvedi Briedi.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 31. maijā Rīgā, bataljona komandieris 8. Daugavpils kājn. pulkā. Piedalījies visās brīvības ciņu kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

Ar LKOIII šķ. apbalv. par to, ka 1919. g. 3. nov., no Daugavgrīvas uzbrūkot ienaidniekam, kas bija nocietinājies Bolderājas kāpās, Š. ieņēma svarīgu augstieni un, sekodams pretiniekam pa pēdām, šķērsoja klajo Spilves pļavu un iebruka bermontiešu galvenajās pozīcijās pie Dreimaņu un Pinkšu mājām. Pēc tam apgāja pretinieka grupējuma labo spārnu un galīgi salauza tā pretestību, tad iekaroja Dammes muižu. Kā trofejas ieguva 2 mīnmetējus. 4 smagos un 3 vieglos ložmetējus.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1919. g. 10. nov. kaujās par Torņakalnu Š., personiski dīdīdams bataljonu zem spēcīgas uguns un neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, ieņēma Skultes (Zommerfelda) muižu un sasniedza nocietināto Šampētera-Pleskodāles-Bieriņu muižas līniju, turklāt ieguva bagātīgas trofejas un lielā mērā veicināja Torņakalna atbrīvošanu.

Pēc brīvības cīņām bataljona komandieris 8. Daugavpils, no 1922. g. 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1924. g. 30. sept. iecelts par 9. Rēzeknes kājn. pulka komandieri. 1925. g. jūn. paaugst. par pulkvedi. 1929. g. sept. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7. Siguldas kājn. pulku par pulka komandiera palīgu, vēlāk 8. Daugavpils kājn. pulka komandieris. 1938. g. kādu laiku divīzijas komandiera palīgs. 1939. g. pēc paša vēlēšanās atvaļināts.

1941. g. 14. jūn. no izsūtīšanas izvairījies, taču ģimene izsūtīta.
2. pasaules kara laikā dzīvojis Rīga, iestāties latv. leģionā atsacījies. Kara beigas aizvadījis Kurzemē, tur palicis arī pēc kara. Miris 1952. g. 24. maijā Dundagas slimnīcā. Apbedīts Rīgā. Meža kapos.

Papildinformācija:

LK 1939(176): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :