LKOK nr.3/1112

Breņķis, Aleksandrs

Kapteinis 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1896. g. 28. janvārī Kraukļu pagastā.

+ 1975. g. 5. janvāri Milwaukee, WI, ASV.

[]

Apbalvots par 1919. g. 10. jūlija cīņām Lielo un Mazo Strodu rajonā Latgalē.

1925. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1940. gadā par pulkvedi.

BREŅĶIS ALEKSANDRS Jēkaba dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 28. janv. Kraukļu pag. zemkopja ģimenē. Mācījies Jēkabpils tautskolā, strādājis par agronoma palīgu Vitebskas gub. zemes ierīcības komisijā.

1916. g. aug. iestājies Rezerves latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā. Beidzis Gatčinas praporščiku skolu. 1917. g. martā - maijā dienējis 8. Valmieras latv. strēln. pulkā, pēc tam 1917. g. sept. - 1918. g. 1. janv. Rezerves latv. strēln pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 20. janv., piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā, pēc tam kaujās pret lieliniekiem Latgalē.

1919. g. 10. jūl. Latgalē Lielstrodu un Mazstrodu sādžu raj. B. kopā ar 20 kareivjiem izklīdināja divreiz lielāku ienaidnieka nodaļu, zem koncentrētas uguns ieņēma Mazstrodu sādžu, kur saņēma gūstekņus un ieguva trofejas.

1921. g. paaugst. par kapteini, vēlāk par pulkvedi-leitnantu. Līdz 1934. g. Jēkabpils-Ilūkstes kara apr. pārvaldes priekšnieks, no 1935. g. tādā pašā amatā Daugavpils kara apr. 1940. g. paaugst. par pulkvedi.

2. pasaules kara laikā neilgi 3. robežsargu pulka komandieris, pēc tam Rīgas-Madonas kara apr. priekšnieks. Kara beigās nokļuvis Vācijā, atradies karagūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas dzīvojis bēgļu nometnē Boholtā, kur vadījis latv. grupu baltiešu atvaļināto karavīru nometnē. 1951. g. izceļojis uz ASV, 12 gadus dzīvojis Ziemeļdakotas štatā. Miris 1975. g. 5. janv. Milvoki pilsētā.