LKOK nr.3/271

Bruņenieks, Paulis

Pulkvedis-leitnants Studentu bataljonā.


* 1888. g. 15. novembrī Saukas pagastā.

+ 1923. g. 28. oktobrī izdarīja pašnāvību.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. oktobri pie Rīgas tiltiem un 11. novembrī pie Lucavsalas un Bišumuižas.

Par noziedzīgu nodarījumu sodīts. Valsts prezidents 1923. g. 26. aprīlī apžēloja, pārvēršot piespriesto sodu degradēšanā par kareivi. Ordenis sakarā ar apžēlošanu nav atņemts.

BRUŅENIEKS PAULIS Krišjāņa dēls
Studentu bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1888. g. 15. nov. Saukas pag. zemkopja ģimenē. Beidzis Pleskavas lauksaimn. skolu, pēc tam studējis agronomiju RPI.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., beidzis Čugajevas karaskolu un iedalīts 29. Sibīrijas strēln. pulkā, pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, kur komandējis 1. rotu. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, 1917. g. janv. Kalnciema raj. Apbalv. ar Annas III, LV šķ., Staņislava LV šķ. ordeņiem, paaugst. līdz štabskapitānam. 1917.-1918. g. slimības dēļ ārstējies Kaukāzā, pēc tam piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ukrainā. Latvijā atgriezies 1919. g. janv.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. janv., apsargājis Pagaidu valdību uz kuģa "Saratov" pret vāciešu uzbrukumiem, pēc tam piedalījies visās Kalpaka bataljona cīņās Kurzemē. Par izcilo varonību un kauju nopelniem 1919. g. 22. maijā paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Bermonta uzbrukuma laikā komandēja Rīgā saformēto Studentu bataljonu, iecelts par Rīgas kaujas raj. priekšnieku.

1919. g. 10. okt. B. ar viņa rīcībā esošiem nelieliem spēkiem noturēja Rīgas tiltus, novērsa Daugavas forsēšanu un deva mūsu spēkiem laiku sakārtoties gar labo krastu. 11. nov. ar 2 studentu rotām un nelieliem papildspēkiem izsita skaitliski daudz stiprāko ienaidnieku no Lucavsalas un Bišumuižas, pēc tam turpināja uzbrukumu, apdraudēdams ienaidnieka labo spārnu, kā rezultātā bermontieši bija spiesti bēgt no Torņakalna.

Pēc cīņām pret Bermontu piedalījies Latgales atbrīvošanā. No 1920. g. febr. Tanku diviziona komandieris. 1921. g. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts. Kā jaunsaimn. piešķirtas Rudbāržu dzirnavas.

Sakarā ar kādu smagu noziegumu frontē tiesāts un 1923. g. degradēts par kareivi. Tā paša gada 28. okt. izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.