LKOK nr.3/151

Buks, Hermanis

Kapteinis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.


* 1896. g. 15. janvārī Limbažu pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 18. augustā Butirku cietumā Maskavā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 21. oktobrī pie Sakaru mājām Bolderājas rajonā.

1920. g. 10. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 1927. g. 18. novembrī par pulkvedi un 1939. g. 17. jūnijā par ģenerāli. No 1939. g. 7. decembra līdz 1940. g. 2. augustam Kurzemes divīzijas komandieris.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts uz PSRS.

BUKS HERMANIS Ernesta dēls
9. Rēzeknes kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 15. janv. Lēdurgas pag. Izglītojies Limbažu pilsētas skolā, vēlāk izturējis eksterņa eksāmenu reālskolā Pēterburgā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. 12. aug., dienējis Preobraženskas gvardes pulkā. 1916. g. beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā. ieskaitīts 19. Sibīrijas strēln. rezerves pulkā. 1916. g. 19. nov. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulku. Piedalījies Ziemassvētku, janvāra kaujās, kā arī pie Mazās Juglas 1917. g. aug. Apbalv. ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec. Virsnieku rezerves rotā. Kaujā pie Skrundas 1919. g. 29. janv. smagi ievainots. Pēc izveseļošanās kopā ar paša noorganizētu rotu iedalīts 2. Cēsu kājn. pulkā un cīnījies pret lieliniekiem pie Līvāniem. Paaugst. kapteiņa pak., skaitot no 1919. g. 22. maija. Vēlāk bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas, 21. okt. vēlreiz ievainots.

1919. g. 21. okt. Bolderājas kāpās pie Sakaru mājām, kad B. bataljona rotas, atrazdamās dienu iepriekš iekarotās, neiekārtotās pozīcijās, sāka atkāpties, B. zem spēcīgas uguns sevišķi grūtos apstākļos apturēja atejošās rotas, sakārtoja tās un noturēja svarīgo pozīciju; tika ievainots kājā.

Pēc atgriešanās ierindā piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. g. 2-3. janv. naktī B. ar savu vienību šķērsoja Daugavu Novajas-Nīcgales raj., izsita ienaidnieku no stipri nocietinātām pozīcijām, neatlaidīgi to vajāja, jau pirmajā dienā sasniedza līniju Vepri-Vārkava un tālāk sakāva ienaidnieku visā gājienā līdz pat valsts austrumu robežai. Par nopelniem šajās kaujās paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1921. g. sept. pārvietots uz 1. jātnieku pulku, eskadrona komandieris, no 1926. g. komandiera palīgs. 1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, 1925. g. Polijas centrālo kavalērijas skolu, 1929. g. kara akadēmiskos kursus. 1927. g. 18. nov. paaugst. par pulkvedi. 1931-1939. g. 1. jātnieku pulka komandieris. 1939-1940. g. 26. jūn. 1. Kurzemes divīzijas komandieris. Paaugst. par ģenerāli, piešķirta jaunsaimn. Kurcuma muižā.

1940. g. okt. no armijas atvaļināts. Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeņa II šķ., Zviedrijas šķēpa ordeņa II šķ., Polijas "Polonia Restituta" III šķ., Ungārijas Nopelnu ordeņa III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu un vairākām jubilejas medaļām.

Padomju okupācijas laikā represēts, 1941. g. 14. jūn. apcietināts un deportēts uz Krieviju. Notiesāts (KPFSR KK 58- 13). Miris 1942. g. 18. aug. Butirku cietumā.

Papildinformācija:

LK 1939(281): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.