L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/894: Ādolfs Bulle

LKOK nr.3/894

Bulle, Ādolfs


Virsleitnants Kurzemes apsardzības rotā.


* 1894. g. 28. martā Slampes pagastā.

+ 1955. g. 21. septembrī Londonā, Lielbritānijā.

[Apbedīts Brookwood kapos, latviešu nodalījumā (Anglijā)]

Apbalvots par darbību ienaidnieka aizmugurē 1919. gadā no 4. līdz 8. janvārim un cīņu Tukumā.

1920. g. 31. martā paaugstināts par kapteini. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO 
STAN 

BULLE ĀDOLFS Kristapa dēls
4. Kurzemes apsardzības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 28. martā Slampes pag. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, turpinājis izglītību RPI Tirdzniecības nodaļā.

1915. g. dec. iestājies Aleksandra karaskolā Maskavā, pēc tās beigšanas ieskaitīts 251. kājn. pulkā. 1916. g. sept. pārcelts uz 167. Ostrožskas kājn. pulku Ziemeļrietumu frontē. Piedalījies kaujās pie Baranovičiem, apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. 1917. g. beigās pārcelts uz 34. dzelzceļu bataljonu, paaugst. par praporščiku. 1918. g. dzīvojis Gomelā. Vācu okupācijas laikā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov., iecelts par 4. Kurzemes apsardzības rotas komandieri.

1919. g. pirmajās dienās, kad Tukumā varu sagrāba lielinieki, B. kopā ar leitnantu Baumani devās uz turieni organizēt pretošanos. Tika arestēts, bet vēlāk atbrīvots, ieguva lielinieku uzticību, īsi pirms mūsējo uzbrukuma Tukumam sabojāja lielinieku ložmetējus un tika apcietināts, taču izlauzās no gūsta un pievienojās mūsējiem; piedalījās kaujā, kuras rezultātā Tukums tika iekarots bez zaudējumiem mūsu rindās un atbrīvoti lielinieku arestētie pilsoni. Par šo "noziegumu" lielinieki B. izsludināja "ārpus likuma" un piesprieda viņam nāvessodu.

Pēc Rīgas atbrīvošanas piekomandēts Apsardzības ministrijai. Ainažu, vēlāk Valmieras komandants. 1920. g. janv. iecelts par Apsardzības ministrijas kancelejas likumdošanas nodaļas priekšnieku, paaugst. par kapteini. Vēlāk Galvenā štāba Organizācijas nodaļas priekšnieka palīgs. 1928. g. beidzis virsnieku kursus. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Krājaizdevu biedrības "Kara invalīds" priekšsēdētājs. Kara ministrijas pārstāvis Latvijas kara invalīdu biedrībā. Jaunsaimnieks Džūkstes pag. Vērpju muižas Lāčplēšos. Padomju okupācijas sākumā demobilizēts.

2. pasaules kara beigās devies trimdā uz Vāciju. No turienes vēlāk emigrējis uz Angliju. Dzīvojis Londonā, kur miris 1955. g. 21. sept. Apbedīts Brukvudas kapsētā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :