LKOK nr.3/219

Cālītis, Kārlis

Virsseržants 7. Siguldas kājnieku pulkā.


* 1896. g. 30. septembrī Lašu pagastā.

+ 1941. g., vai velāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par Rīgas atbrīvošanas cīņām 1919. g. 11. novembrī.

Par noziedzīgiem darījumiem izcietis ilgāku cietuma sodu, par ko ordenis atņemts. Izslēgts no armijas un noņemta dienesta pakāpe.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Bijis Noriļskā. Citu ziņu nav.

CĀLĪTIS KĀRLIS Jura dēls
7. Siguldas kājn. pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 30. sept. Lašu pag. Pagastskolas izglītība. Jūrnieks.

1. pasaules kara laikā dienējis 2. Rīgas latv. strēln. pulkā. Pēc mācību komandas beigšanas piedalījies daudzās kaujās, 1916. g. pie Ķekavas ievainots. Apbalv. ar visiem 4 Jura krustiem. Jura krusta I šķ., podpraporščika pak. ieguvis par nopelniem kaujās pie Ložmetējkalna 1917. g. janv. 1919. g. sākumā Rīgā mobilizēts Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, dienējis 1. Kurzemes divīzijas komandantūrā. Bermontiešu uzbrukuma laikā brīvprātīgi iestājies 7. Siguldas kājn. pulkā, tā rindās piedalījies visās kaujās pret vāciešiem un vēlāk pret lieliniekiem, virsnieka v. i.

1919. g. 11. nov. Rīgā vada priekšgalā sīvā cīņā Āgenskalnā, Kalnciema ielā C. atņēma ienaidniekam 2 lielgabalus, bet tālāk, Torņakalnā pie Māras dīķa, 2 tālšāvējus lielgabalus.

Varonīgi cīnījies arī Latgales frontē.

Atvaļināts 1922. g. janv. Ostas strādnieks Rīgā, vēlāk strādājis savā dārzniecībā Buļļu ielā. Sakarā ar notiesāšanu par kriminālnoziegumiem ordenis atņemts.

1941. g. jūn. deportēts uz Krieviju, Noriļsku. Par turpmāko likteni ziņu nav.