L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/787: Gustavs Celmiņš

LKOK nr.3/787

Celmiņš, Gustavs


Kareivis Atsevišķā (studentu) rotā.


* 1899. g. 1. aprīlī Rīgā.

+ 1968. g. 10. aprīlī San Antonio, TX, ASV. Pā

[Apbedīts Austin (Texas, USA) kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 4. marta kauju pie Poriņu un Būdenieku mājām.

Paaugstināts par leitnantu. Izveidojis nacionālpolitisku organizāciju "Pērkonkrusts". 1934. gadā pēc 15. maija par savu politisko darbību notiesāts uz 3 gadiem cietumā. Pēc atbrīvošanas izsūtīts no Latvijas.



LKO 

CELMIŅŠ GUSTAVS Kārļa dēls
Atsevišķās (Studentu) rotas kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1899. g. 1. apr. Rīgā. Apmeklējis Rīgas biržas komercskolu, ko beidzis Maskavā. 1917. g. sācis studijas uz Maskavu evakuētajā RPI. Pēc lielinieku apvērsuma atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec., iedalīts Cēsu rotā. Vēlāk pārgājis uz Studentu rotu. Kā kareivis, vēlāk jaunākais apakšvirsnieks piedalījies visās kaujās Kurzemē un Zemgalē. Paaugst. par leitnantu, skaitot no 1919. g. 22. maija.

1919. g. 4. marta kaujā Kurzemē pie Poriņu un Budenieku mājām C., atrazdamies slēpnī, pirmais atklāja ienaidnieka tuvošanos, ļāva tam pienākt šāviena attālumā un ar patšautenes uguni izraisīja pretinieka rindās apjukumu. Pēc tam ziņoja par ienaidnieka uzbrukumu priekšniecībai, tā dodams iespēju mūsu spēkiem sakārtoties un lieliniekus atsist.

1919. g. aug. pārvietots uz Rajonu komandantūru pārvaldi. Beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1920. g. sākumā iecelts par kara atašeja palīgu Polijā, okt. pārcelts uz armijas etapu un Raj. komandantūru pārvaldi par sevišķu uzdevumu virsnieku.

1921. g. martā atvaļināts, aug. uzņemts atpakaļ dienestā par valodnieku Apsardzības ministrijas kancelejā.

Atvaļināts 1924. g. okt. 1925-1927. g. sekretārs Ārlietu ministrijā, pēc tam līdz 1932. g. sept. Finansu ministrijas Valsts saimniecības departamenta vice-direktors. Atlaists no darba kā politiskās organizācijas "Ugunskrusts" vadītājs. Pēc tam izveidojis nacionālpatriotisko organizāciju "Pērkonkrusts". 1929. g. beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti. 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona rotas komandieris.

1934. g. par savu politisko darbību notiesāt uz 3 gadiem cietumā. Pēc atbrīvošanas izsūtīts no Latvijas. Dzīvojis Romā. 1939. g. devies uz Somiju, kur brīvprātīgi piedalījies PSRS-Somijas karā. Piekomandēts "Siru" vienībai, t.s. ārzemnieku leģionam, izpildījis adjutanta un tulka pienākumus, maršals, Mannerheima goda adjutants. Kara beigās no Somijas aizbraucis, pārcēlies uz dzīvi Vācijā. 1941. g. otrajā pusē atgriezies Latvijā darbojies latv. pašpārvaldes dienestā. No 1941. g. okt. Latv. karavīru aprūpes pārvaldes priekšnieks, pēc tam latv. leģionāru apgādes organizācijas vadītājs. 1943. g. sācis slepeni izdot biļetenus "Latvju Raksti", "Brīvā Latvija" (pirmie numuri ar nosaukumi "Vēstījums"). 1943. g. atbrīvots no iepriekšējā amata, tulks latv. pašpārvaldē.

1944. g. 14 martā apcietināts, nosūtīts uz Flosenburgas koncentrācijas nometni, pēc tam uz Dahavas nometni, vēlāk Insbrukas, Nīderdorfas un Altbrausenzē nometnēs.

1945. g. 5. maijā C. atbrīvoja amerikāņu karaspēks. Apmeties uz dzīvi Itālijā, kur publicējis atmiņu krājumu "Eiropas krustceļos" (1947. g.). Neveiksmīgi centies izveidot jaunu Latvijas atbrīvošanas ierindas spēku (LAJS) organizāciju. 1949. g. izceļojis uz ASV. 1950-1952. g. instruktors Ņujorkas štata Sirakūzu universitātes Bruņoto spēku skolā. 1954.-1956. g. rūpnieks Meksikā, Tukspanas un Verakrusas pilsētās. 1956-1958. g. Trinīti koledžas bibliotekārs Teksasā. No 1959. g. Sanantonio Sv. Marijas universitātes Krievu studiju centra profesors; kopš 1951.g. arī Svešvalodu departamenta vadītājs ASV Kara Gaisa spēku bāzēs, lektors televīzijā - referējis par PSRS. komunismu, politiskā darbībā tieši neiesaistīdamies. Miris 1968. g. 10. apr. Sanantonio Teksasā. (Apbalv. arī brālis Kārlis).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :