L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/848: Kārlis Kārļa dēls Celmiņš

LKOK nr.3/848

Celmiņš, Kārlis Kārļa dēls


Seržants Atsevišķā (studentu) rotā.


* 1890. g. 2. augustā Rīgā.

+ 1971. g. 9. maijā Delmenhorst, Vācijā.

[Apbedīts Delmenhorst kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 3. marta kauju pie Skrundas un Jaunās muižas.

Paaugstināts par leitnantu.



LKO 

CELMIŅŠ KĀRLIS Kārļa dēls
Atsevišķās (Studentu) rotas seržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 2. aug. Rīgā. Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju.

Krievu armijā 1911.-1912. g., dienējis 3. Smoļenskas ulānu pulkā. Pēc tam studējis arhitektūru RPI. 1915. g. mobilizēts atkārtoti, dienējis Gvardes jātnieku pulkā, no tā pārcelts uz Ķeizara gvardes ulānu pulku, piedalījies kaujās Galīcijā. Vēlāk nosūtīts uz Novgorodu jaunkareivju apmācīšanai. 1917. g. pārcelts uz 12. armijas pretizlūkošanas dienestu Rīgas frontē. Vācu okupācijas laikā dzīvojis tēva mājās Liepas pag., 1918. g. rudeni uzsācis mācības Baltijas augstskolā Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec. Rīgā, piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, paaugst. par leitnantu.

1919. g. 5. martā kaujā pie Skrundas Jaunmuižas, kad lieli ienaidnieka spēki uzbruka mūsu labajam spārnam, C. ar patšauteni brīvprātīgi devās tiem pretī un aizturēja lieliniekus līdz papildspēku pienākšanai, tā sekmēdams mūsu uzvaru visā frontē.

Pēc Rīgas atbrīvošanas vada komandieris jaunformējamos spēkos, jūn. beigās kopā ar 3. atsevišķo (studentu) bataljonu nosūtīts uz Latgales fronti. No 1919. g. jūl. 3 mēnešus strādājis par reģistrācijas nodaļas vadītāju Drošības departamentā, pēc tam nosūtīts uz artilērijas virsnieku kursiem, tad delegācijā pie ģenerāļa Nisela, Tilzītē. Dec. beigās iecelts par vada komandieri Latgales artilērijas pulkā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1920. g. 30. sept. atvaļināts. 1931. g. beidzis LU Arhitektūras fakultāti. 1931-1932. g. Hipotēku bankas darbinieks. 1932. g. - 1938. g. 1. janv. skolotājs Liepājas Valsts tehnikumā.

2. pasaules kara beigās aizbraucis uz Vāciju, kur arī palicis uz pastāvīgu dzīvi. Miris 1971. g. 9. maijā. (Apbalv. arī brālis Gustavs).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :