LKOK nr.3/280

Celms, Jūlijs

Virsleitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1879. g. 29. septembrī Pedeles pagastā.

+ 1935. g. 9. maijā Rīgā.

[Apbedīts Brāļu kapos Rīgā.]

Apbalvots par uzbrukumu 1919. g. 7. novembrī pie Strelles mājām ienaidnieka aizmugurē Bolderājas rajonā.

Bijis Tautas Padomes loceklis, Satversmes Sapulces deputāts, Saeimas deputāts 1., 2. un 3. Saeimā. L.k.o, domes loceklis līdz 1928. gadam.

CELMS JŪLIJS Pētera dēls
8. Daugavpils kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1879. g. 29. sept. Pedeles (Lugažu) pag. 1900. g. beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. 1906. g., pārkrievošanas politikas spiests, skolotāja darbu atstājis, kā eksternis nolicis eksāmenu pilna ģimnāzijas kursa apmērā un studējis tautsaimniecību Maskavas komercinstitūtā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., dienējis kājniekos, 1917. g. febr. paaugst. par virsnieku. Piedalījies kaujās Minskas gub. un Austrijas frontē Bukovinā. Apbalv. ar Jura krusta IV šķ. Demobilizēts 1918. g. martā, Latvijā atgriezies nov. Piedalījies Latvijas Tautas Padomes dibināšanā un valsts proklamēšanā. Bijis Rīgas pilsētas valdes un domes loceklis līdz lielinieku iebrukumam.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā, piedalījies cīņās pret landesvēru 2. Cēsu kājn. pulka sastāvā, vēlāk ieskaitīts 8. Daugavpils kājn. pulkā, kura rindās cīnījies pret bermontiešiem.

1919. g. 7. nov. pie Bolderājas C. ar kareivju vadu ienaidnieka aizmugurē ielenca Strelles māju, straujā uzbrukumā padzina no tās vāciešus, saņēma gūstekņus, ieguva 22 zirgus un 2 ložmetējus, sacēla paniku ienaidnieka aizmugurē. Kā Tautas Padomes loceklis lielā mērā sekmēja garastāvokļa uzlabošanos mūsu karaspēkā.

1920. g. 1. jūn. atvaļināts, ievēlēts Satversmes Sapulcē, vēlāk arī 1., 2. un 3. Saeimā, darbojies sociāldemokrātu frakcijā, domes loceklis līdz 1928. g. nov. Bijis Saeimas finanšu un arī budžeta komisijas priekšsēdētājs. Kopš 1920. g. Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors, 1927.-1934. g. Latvijas bankas padomes priekšsēdētājs. Piešķirta jaunsaimn. Auru pag.

1935. g. kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderis sodīts ar 1 gada un 4 mēnešu cietumsodu par ieroču glabāšanu. Miris 1935. g. 10. maijā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.