LKOK nr.3/4

Dankers, Oskars

Pulkvedis-leitnants, Liepājas garnizona un Liepājas rajona karaspēku priekšnieks.


* 1883. g. 26. martā Lielaucē.

+ 1965. g. 11. aprīlī Grandrepidsā Mičiganas štatā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra cīņām pie Liepājas.

1919. g. 27. decembrī paaugstināts par pulkvedi un 1925. g. 29. jūnijā par ģenerāli. 1919. - 1933. g. Zemgales divīzijas komandieris. 1933. - 1939. g. Kurzemes divīzijas komandieris. L.k.o, domes loceklis. PSR

DANKERS OSKARS Kārļa dēls
Zemgales divīzijas komandieris, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1883. g. 14. martā Lielauces pag. zemkopja ģimenē. Apmeklējis Jelgavas pilsētas Aleksandra skolu un reālskolu, ko beidzis 1902. g.

Tā paša gada okt. kā brīvprātīgais iestājies Krievu armijā, dienējis 180. kājn. pulkā Jelgavā. Komandēts uz Viļņas karaskolu, ko beidzis 1906. g. martā podporučika pak. 1. pasaules kara laikā 197. pulka rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem Polijā. 1914. g. nov. kontuzēts, kaujā pie Aleksandrovas ievainots. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ. ordeņiem. 1915. g. paaugst. par kapitānu. 1916. g. jūn. Galīcijā smagi kontuzēts un kritis austriešu gūstā, no kura atgriezies 1918. g. dec. un līdz 1919. g. maijam dzīvojis Somijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 31. maijā, bijis sevišķo uzdevumu virsnieks pulkveža Zemitāna štābā. 20. jūn. iecelts par 3. Jelgavas kājn. pulka komandieri (1919. g. aug. pulks pārdēvēts par 7. Siguldas kājn. pulku). Drīz pēc tam Rūjienā un Naukšēnos no rezerves daļām izveidojis atsevišķu karaspēka grupu, kuru angļu karakuģos pārvietoja uz Liepāju. 1919. g. 12. aug. iecelts par Liepājas raj. latv. karaspēka priekšnieku ar divīzijas komandiera tiesībām, vēlāk Lejaskurzemes kara apg. priekšnieks. Vadījis cīņas pret bermontiešiem pie Liepājas 1919. g. nov. Paaugst. par pulkvedi, skaitot no 1919. g. 14. nov.

1919. g. 14. nov. D., atgriezts no Armijas virspavēlnieka štāba un nevarēdams saņemt pavēles, kā kaujas grupas komandieris pēc personiskas ierosmes ar mazskaitliskiem un ļoti vāji apbruņotiem spēkiem atsita bermontiešu uzbrukumus Liepājai un pēc to sakāves ievadīja enerģisku pretinieku vajāšanu.

Pēc Ministru kabineta lēmuma 1920. g. 13. aug. apbalv. ar LKO III šķ. un iecelts par LKO domes locekli, 1927. g. apbalv. arī ar LKO II šķ. 1919. g. 27. dec. iecelts par 4. Zemgales divīzijas komandieri. Ar savu divīziju piedalījies cīņās pret lieliniekiem Latgalē. No 1921. g. Daugavpils garnizona priekšnieks. 1925. g. 22. jūn. paaugst. par ģenerāli. 1928. g. apbalv. ar TZO II šķ. Apbalv. arī ar Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Polijas "Polonia Restituta" II šķ. ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu u. c. ordeņiem. Vēlāk 2. Kurzemes divīzijas komandieris, Liepājas garnizona priekšnieks.

Pēc boļševiku okupācijas izbraucis uz Vāciju. 1941. g. jūl. atgriezies Latvijā kā vācu Austrumu ministrijas iecelts iekšlietu un personāljautājumu ģenerāldirektors. No 1941. g. dec. Latvijas apg. pašpārvaldes 1. ģenerāldirektors. 1944. g. 24. sept. izbraucis uz Vāciju, kur viņu 2. pasaules kara beigās 1945. g. internēja amerikāņi. Pēc 22 izmeklēšanas mēnešiem atbrīvots. No 1949. g. dzīvojis bēgļu nometnē Mildorfā. 50. gadu sākumā zaudējis redzi. 1957. g. izceļojis uz ASV kopā ar ģimeni. Miris 1965. g. 11. apr. Grandrepidsā Mičiganas štatā.