L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/680: Bernhards Einbergs

LKOK nr.3/680

Einbergs, Bernhards


Leitnants Cēsu rotā.


* 1893. g. 23. janvāri Rīgā.

+ 1945. gadā.

[]

Apbalvots par 1918. g. 23. decembra cīņu pie Ieriķu un Līgatnes stacijas.

Paaugstināts par virsleitnantu. Kopš 1921. gada dažādos Satiksmes ministrijas amatos. No 1934. gada satiksmes ministrs.

Vācu okupācijas laikā par nacionālu darbību Gestapo apcietināts. 1944. g. 26. septembrī no Centrālcietuma Rīgā nosūtīts uz Štuthofas koncentrācijas nometni.


LKO  TZO  ATZN 

EINBERGS BERNHARDS Jāņa dēls
Cēsu rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 23. janv. Rīgā, tautas atmodas laikmeta darbinieka zvērinātā advokāta J. Einberga ģimenē. Beidzis reālskolu, sācis studēt mašīnbūvniecību RPI.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. aug., beidzis virsnieku skolu Orenburgā. 1917. g. apr. pārvietots uz 2. Sibīrijas inženieru pulku Rīgas frontē. 1917. g. aug.-sept. piedalījies kaujās līdz Rīgas krišanai, vēl kādu laiku palicis frontē Inčukalna-Jūdažu raj. Pulkam atkāpjoties uz Krieviju, atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. dec. Cēsu rotā, piedalījies cīņās pret Vidzemē iebrukušajiem lieliniekiem.

1918. g. 22-23. dec. pie Ieriķu stacijas arjergarda kauju laikā E. atjaunoja pārrautos sakarus ar vācu dzelzsdivīziju; vēlāk atjaunoja sakarus pie Līgatnes, tā glābdams Cēsu rotu no briesmām un aizturēdams lielinieku pēkšņu ielaušanos galvaspilsētā.

1919. g. sākumā Atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē līdz Rīgas atbrīvošanai. Paaugst. par virsleitnantu. Etapu komandants Valmierā, Limbažos un Vecgulbenē, tad operatīvā adjutanta palīgs 3. Latgales divīzijas štābā.

Atvaļināts 1920. g. 28. okt. 1923. g. beidzis studijas LU Mehānikas fakultātē. Vairākus gadus sevišķu uzdevumu ierēdnis Satiksmes ministrijā. 1931. g. aug. iecelts par Pasta un telegrāfa departamenta direktoru. No 1934. g. satiksmes ministrs. Apbalv. ar TZO II šķ., Atzinības Krusta I šķ., Lietuvas, Igaunijas un Polijas ordeņiem.

2. pasaules kara laikā aktīvi piedalījies Latvijas Centrālās Padomes darbībā. 1944. g. Gestapo varas iestādes E. apcietināja un nosūtīja uz koncentrācijas nometni Štuthofā, kur 1945. g. miris.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :