LKOK nr.3/396

Fiģis, Aleksandrs

Virsseržants Cēsu rotā.


* 1895. g. 27. novembrī Rīgā.

+ Nošauts 1942. g. 29. jūnijā Noriļskā. Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 3. marta kauju pie Skrundas un Jaunās muižas.

1919. g. 2. maijā paaugstināts par leitnantu. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.

FIĢIS ALEKSANDRS Jāņa dēls
2. Cēsu rotas virsseržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 27. nov. Rīgā. Elementārskolas izglītība. Tirgotājs.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. pavasarī. 25. rezerves pulkā beidzis mācību komandu, pēc tam 192. Rimņikas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret austriešiem. 1916. g. nov. pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku. Tā rindās līdz 1917. g. sept. piedalījies kaujās, vecākais apakšvirsnieks.

Latvijas armijās iestājies brīvprātīgi 1818. g. 18. nov. Pēc Rīgas atstāšanas kopā ar Cēsu rotu piedalījies atkāpšanās cīņās ložmetēju komandā, pēc tam cīnījies visās kaujās līdz pat Rīgas atbrīvošanai. 1919. g. 28. maijā paaugst. par leitnantu.

1919. g. 3. martā uzbrukumā Skrundas Jaunmuižai niknā lielinieku ugunī F. no sava ložmetēja apšaudīja pretinieku, piespieda to apklust un pēc tam triecienā rotas priekšgalā ielauzās muižā, padzina pretinieku.

Pēc Rīgas atbrīvošanas iedalīts 2. Ventspils kājn. pulkā, cīnījies pret lieliniekiem Latgalē. 1922. g. beidzis virsnieku kursus.

1923. g. paaugst. par virsleitnantu. 1926. g. pārcelts uz 3. Jelgavas kājn. pulku. 1935. g. paaugst. par kapteini, pārcelts uz 8. Daugavpils kājn. pulku. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Mežmuižas pag. Mācītājmuižā.

1940. g. sept. ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 295. strēln. pulkā, iecelts par ķīmiskā dienesta priekšnieku kapteiņa pak. 1941. g. 14. jūn. apcietināts Valmierā un deportēts uz Noriļlagu. 1941. g. 12. dec. Taimiras apgabaltiesas pastāvīgā sesija F. piesprieda nāvessodu (KPFSR KK 58-10-1. 19-58-Ib). Nošauts 1942. g. 29. jūn. Noriļskā.