LKOK nr.3/872

Francis, Jānis

Apakšpalkavnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris.


* 1877. g. 3. jūlijā Ķoņu pagastā.

+ 1956. g. 24. oktobrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par 1915. g. oktobra cīņām Ķemeru-Slokas rajonā un 1916. gada cīņām pie Ķekavas un Nāves salā.

1916. g. 22. jūnijā paaugstināts par palkavnieku un 1925. g. 18. novembrī par ģenerāli. Bijis Galvenā štāba priekšnieka otrais palīgs, Galvenā štāba priekšnieks, Armijas komandiera štāba priekšnieka otrais palīgs.

FRANCIS JĀNIS Aleksandra dēls
Bij. 2. Rīgas latv. strēln. bataljona apakšpalkavnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1877. g. 20. jūn. Ķoņu pag. Dirlās, lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Valmieras pilsētas skolā.

Krievu armijā iestājies 1894. g. dec., dienējis 113. Staraja Rusas kājn. pulkā. 1896. g. nosūtīts uz Viļņas karaskolu, to beidzis 1898. g. marta, īsu laiku dienējis 117. Izborskas kājn. pulkā Rīgā, pēc tam 180. Ventspils kājn. pulkā Jelgavā un Saranskā. 1904. g. piekomandēts 160. Abhāzijas kājn. pulkam, piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Sipingajas un Mukdenas. 1908. g. atgriezies savā pulkā. Rotas komandieris, kapteinis.

1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā, divreiz kontuzēts. 1915. g. febr. paaugst. par apakšpalkavnieku. No 1915. g. maija 177. Izborskas kājn. pulka bataljona komandieris. 1915. g., dibinoties latv. strēln. vienībām, ieradies Rīgā, 1915. g. 29. aug. iecelts par 2. Rīgas latv. strēln. bataljona komandieri. Piedalījies kaujās pie Slokas, Ķemeriem, Ķekavas. 1916. g. Nāves salas aizstāvēšanā, 15. jūn. smagi ievainots. 22. jūn. paaugst. par palkavnieku. Pēc izveseļošanās iecelts par Rezerves latv. strēln. pulka komandieri. Amatu pildījis līdz Pleskavas krišanai 1918. g. febr., tad, vairīdamies no gūsta, devies uz Krieviju. Apbalv. ar visiem Krievijas kauju ordeņiem, Vladimira ordeņa III šķ. ieskaitot. Stādīts priekšā paaugst. par ģenerālmajoru.

1915. g. okt., kad vācieši uzbrukumā gar Jūrmalu atsita krievu vienības līdz Slokai un reāli apdraudēja Rīgu, F. apturēja šo uzbrukumu, no 22. līdz 26. okt. iekaroja vairākas nocietinātu pozīciju līnijas un ieņēma Ķemerus, iegūstot lielas trofejas. 1916. g. 8. martā kaujā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām ar spēcīgu triecienu pārrāva 2 vācu nocietinātas aizsardzības līnijas. Tā paša gada apr.-jūn., būdams Ikšķiles priekštilta nocietinājumu raj. (Nāves salas) komandants, kritiskos brīžos ar savu rīcību veicināja svarīgā punkta aizstāvēšanu pret daudziem pretinieka uzbrukumiem, līdz 15. jūn. tika smagi ievainots.

1918. g. iesaukts Sarkanajā armijā, pildījis dažādus nenozīmīgus amatus. 1920. g. rudenī kā Latvijas pavalstnieks no dienesta atvaļināts un atgriezies Latvijā.

1921. g. 3. febr. iestājies Apsardzības ministrijas dienestā. 1. apr. iecelts par Galvenā štāba priekšnieka otro palīgu. Līdz 1924. g. martam Rīgas garnizona priekšnieks. 1925. g. 18. nov. paaugst. par ģenerāli. 1928. g. iecelts par Galvenā štāba priekšnieku. 1929. g. sept. par Armijas komandiera štāba priekšnieka otro palīgu. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa, Beļģijas Leopolda II lielvirsnieka, Zviedrijas Šķēpa I šķ. ordeņiem.

Atvaļināts 1935. g. jūl. Dzīvojis Rīgā. Miris 1956. g. 24. okt. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Papildinformācija:

ET: Jānis Francis (Armee staabi ülema II abi) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (17.11.1932)