L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1187: Harijs Gusevs

LKOK nr.3/1187

Gusevs, Harijs


Leitnants Bruņoto vilcienu divizionā.


* 1902. g. 19. maijā.

+ 1982. g. 20. janvārī.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 27. novembrī pie Borchu stacijas.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO  TZO 
JURA  DZK2 

GUSEVS HARIJS Jura dēls
1. bruņotā diviziona kareivis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1900. g. 19. maijā Rīgā. Vidējā izglītība.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g., dienējis 47. Sibīrijas strēln. pulkā, vēlāk 11. Sibīrijas strēln. pulkā. 1916. g. paaugst. par jaunāko apakšvirsnieku. 1917. g. saslimis, vāciešiem ienākot, palicis Rīgā. Apbalv. ar Jura krusta IV šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. jūn. 7. atsevišķajā strēln. bataljonā kā ložmetēju komandas kareivis. Jūl. pārcelts uz 1. Liepājas kājn. pulku. 16. nov. uz 1. bruņoto divizionu.

1919. g. 27. nov. pie Borhu (Atašienes) stacijas kaujā ar lielinieku bruņuvilcienu G. kā ložmetējnieks uz priekšējās bruņotās platformas laikā, kad tika ievainota lielgabala apkalpe, no sava ložmetēja atklāja uguni pa ienaidnieka kājniekiem, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atsist uzbrukumu, turklāt tika sašauts ienaidnieka bruņuvilciens.

1920. g. jūn. beidzis artilērijas kadetu skolu, iedalīts Bruņuvilcienu divizionā. 1925. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1926. g. paaugst. par virsleitnantu. 1932. g. komandēts uz Smagās artilērijas pulku. 1933. g. paaugst. par kapteini-leitnantu, 1936. g. par kapteini, 1939. g. pārcelts uz Zenītartilērijas pulku. Apbalv. ar TZO V šķ.

Padomju okupācijas laikā ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā, par 183. divīzijas 8. atsevišķā zenītartilērijas diviziona komandieri. 1941. g. febr. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, 1. diviziona komandiera v.i. 1941. g. jūn. atvaļināts.

Vācu okupācijas laikā namu pārvaldes vecākais inspektors Rīgā.

1944. g. 15. febr. iesaukts latv. leģionā. Sākotnēji dienējis 19. divīzijā, bijis frontē Opočkā. No 1944. g. aug. 6. armijas korpusa 506. atsevišķā diviziona komandieris līdz 1945. g. 9. maijam. Apbalv. ar Dzelzs krusta 1. un 2. pak.

Pēc kapitulācijas ievietots filtrācijas nometnē Jelgavā, vēlāk Vorkutā. 1946. g. okt. atgriezies Rīgā, strādājis rūpnīcā "Radiotehnika".

1951. g. 26. jūl. apcietināts. LPSR leM karaspēka kara tribunāls 1952. g. 14. janv. notiesāja G. uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-la). Atradies Komi APSR, Vorkutlagā, Pečorlagā līdz 1955. g. 18. okt., kad atbrīvots. Atgriezies Latvijā, strādājis dažādos darbos. Miris 1982. g. 20. janv. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :