L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/735: Ernests Ernsts Hāns

LKOK nr.3/735

Hāns, Ernests Ernsts


Virsseržants Latgales atsevišķā eskadronā.


* 1888. g. 10. septembrī Ādažu pagastā.

+ 1958. g. 29. decembrī, Anglijā.

[Apbedīts Stounejroudas (Stoney–Road) kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra cīņām pie Ložmetējkalna.





LKO 
JURA 

HANS ERNESTS Teodora dēls
Latgales atsevišķā eskadrona virsseržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1888. g. 10. sept. Ādažu pag. Pagastskolas izglītība. Dzelzsgriezējs fabrikā "Fenikss" Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1909. g., dienējis 20. dragūnu pulkā Rīgā. 1914. g. pavasarī atvaļināts, sākoties 1. pasaules karam, iesaukts atkārtoti tajā pašā pulkā. 1915. g. pārcelts uz 5. Donas kazaku pulku Kaukāza armijā, dienējis pie virspavēlnieka štāba. Pēc tam nosūtīts uz atamana Puņiča partizānu kavalērijas pulku Rīgas frontē, tajā palicis līdz kara beigām. Pievienojies Bulaka-Balahoviča armijas grupai. Kaujās 11 reizes ievainots, apbalv. ar visiem 4 Jura krustiem un medaļām. 1917. g. paaugst. par podpraporščiku.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. apr. Tērbatā, iedalīts 1. atsevišķajā eskadronā par virsnieka v. i., aug. pārcelts uz Latgales atsevišķo eskadronu. Piedalījies kaujās pret landesvēru, bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā.

1919. g. 14. nov. pie Ložmetējkalna kaujā pret bermontiešiem spēcīgā ugunī savas vienības priekšgalā H. uzbruka ienaidnieka pozīcijām vecajos vācu ierakumos un ielauzās tajos pirmais, ar savu pašaizliedzību izšķirdams kauju mums par labu, kam sekoja Kalnciema un tur esošo pāreju pār Lielupi ieņemšana. Vēlāk kaujā pie Džūkstes ievainots.

Atvaļināts 1921. g. Dzīvojis Rīgā. vecākais strādnieks a/s "C. Ch. Schmidt" kaļķa lauztuvēs.

Otrā pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža nogalē dzīvojis Anglijā. Miris 1958. gada 29. decembrī. Apbedīts Stounejroudas (Stoney Road) kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :