L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/64: Paulis Roberts Hasmanis

LKOK nr.3/64

Hasmanis, Paulis Roberts


Pulkvedis-leitnants, 1. Liepājas kājnieku pulka komandieris.


* 1890. g. 22. decembrī Lugažu pagastā.

+ 1979. g. 15. jūlijā Grand Rapids, MI, ASV.

[Apbedīts Grand Rapids kapos latviešu nodalījumā (MI, ASV)]

Apbalvots par 1919. gada novembra kaujām Jaunjelgavas-Taurkalnes rajonā un Bauskas-Meitenes apkārtnē.

1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi.



LKO  TZO  AIZX 
JURA  SVAN  VLAD 

HASMANIS PAULIS ROBERTS Kārļa dēls
1. Liepājas kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 22. dec. Lugažu pag. Ķeizaros. Izglītojies komercskolā Samarā.

Krievu armijā no 1913. g. janv., dienējis 189. Izmailas kājn. pulkā. 1. pasaules kara sākumā devies uz Austrijas fronti apakšvirsnieka pak. Piedalījies kaujās pie Ļvovas, Karpatos, Ungārijā; apbalv. ar Jura krustu. 1915. g. beidzis Kijevas karaskolu.

1916. g. pārcelts uz 6. Tukuma latv. strēln. pulku. Kā kājn. izlūku komandas priekšnieks piedalījies daudzās kaujās, arī Ziemassvētku cīņās un Ložmetējkalna aizstāvēšanā, 1917. g. aug. pie Mazās Juglas. Sasniedzis štabskapitāna pak., apbalv. ar Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Pēc boļševiku apvērsuma no armijas aizgājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov. Valkā, kur organizējis pilsētas aizstāvību pret lieliniekiem. Vēlāk vada komandieris Kalpaka bataljona atsevišķajā jātnieku nodaļā. Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par eskadrona komandieri; no 15. jūl. Augškurzemes kaujas raj. priekšnieks Austrumu frontē. Bermonta uzbrukuma laikā 1. Kurzemes divīzijas apvienoto daļu priekšnieks. 16. nov. uzņēmies 1. Liepājas kājn. pulka komandēšanu, pabeidzis tā formēšanu. 1919. g. okt. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

LKO III šķ. piešķirta par to, ka bermontiādes laikā H., operēdams ar savu kaujas grupu Jaunjelgavas-Taurkalnes rāj., sīvās cīņās sakāva un padzina ienaidnieku, virzīdamies uz Bausku un Meitenes staciju, apdraudēja pretinieka labo spārnu un aizmuguri, lielā mērā sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1919. g. jūl. - aug., vadīdams kaujas grupu Augškurzemes rāj., H. noturēja apmēram 35 km garu fronti Rubenes-Dignājas raj., nodrošināja lielinieku apdraudēto Austrumu frontes labo spārnu, nodibināja sakārus ar Lietuvas armiju un lielā mērā atviegloja mūsu pārējo spēku darbību.

1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, 1929. g. kara akadēmiskos kursus. 1925. g. paaugst. par pulkvedi. 1927. g. ievēlēts par domes locekli. 1930. g. febr. iecelts par 12. Bauskas kājn. pulka komandieri. 1931. g. par dažādiem pārkāpumiem no dienesta atvaļināts. Piešķirta jaunsaimn. Bunkas pag. Izriedas muižā; studējis tautsaimniecību LU. Apbalv. ar TZO III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu.

Mūža nogali aizvadījis trimdā ASV. Dzīvojis Grandrepidsas pilsētā, kur arī miris 1979. g. 15. jūl. Apbedīts Vudlavnas kapos. (Apbalv. arī brālis Viktors, No.2057).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :