L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/156: Heinrichs Heinrichsons

LKOK nr.3/156

Heinrichsons, Heinrichs


Virsseržants Kurzemes artilērijas pulkā.


* 1894. g. 7. janvārī Gdovā, Pēterburgas guberņā.

+ 1927. g. 11. jūlijā noslīcis Lielupē pie Jelgavas.

[Apbedīts Jelgavā, Nikolaja Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 15. jūlija durkļu cīņu pie Lovušku ciema Latgalē.





LKO 
JURA 

HEINRIHSONS HEINRIHS Riharda dēls
Kurzemes artilērijas pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 7. janv. Pēterburgas gub. Dobrudžas apr. Gdovā. Izglītojies Lugas ģimnāzijā, beidzis 5 klases. Elektromehāniķis Lugas pilsētā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., 19. Arhangelogorodas dragūnu pulka sastāvā piedalījies kaujās pret vāciešiem Kauņas raj. Tā paša gada sept. brīvprātīgi pārnācis uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu, dienējis Fr. Brieža 1. rotā. Piedalījies daudzās kaujās, trīsreiz ievainots. 1917. g., atstājot Rīgu, kā ievainotais kritis vācu gūstā. Apbalv. ar 3 Jura krustiem un Jura medaļu. Pēc gūsta dienējis Bulaka-Balahoviča armijā, cīnījies pret lieliniekiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. 5. maijā.

1920. g. 15. jūl. H. brīvprātīgi piedalījās izlūkgājienā lielinieku aizmugurē Latgalē. Atgriežoties uz mūsu pozīcijām kopā ar ienaidniekiem atņemtiem lielgabaliem un gūstekņiem, mūsu izlūki uzdūrās ienaidnieka slēpnim, kas sāka apšaudi ar ložmetēju. H. kā pirmais metās durkļu triecienā, aizraudams sev līdzi citus karavīrus. Tas radīja lieliniekos paniku, tie aizbēga, atstādami savu ložmetēju.

Pēc brīvības cīņām dienējis Robežsargu pulkā, tad Sapieru bataljonā, atvaļināts 1924.g. 24. maijā. 1924-1926. g. Politpārvaldes dienestā Rēzeknes raj. No 1926. g. dzīvojis Rīgā, gadījuma darbu strādnieks, kara invalīds. Peldoties noslīcis Lielupē 1927 g. 11. jūl. Apbedīts Jelgavā, Nikolaja Brāļu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :