|
|
LKOK nr.3/73
Īvans, Pēteris
Kapteinis 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
* 1896. g. 26. martā Rubenes pagastā.
+ 1941. g. 10. septembrī Vorkutā.
[]
Apbalvots par cīņu 1920. g. 2. februārī Zilupes kreisā krastā Latgalē.
Deportēts
ĪVANS PĒTERIS Jāņa dēls
3. Jelgavas kājn. pulka kapteinis.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1896. g. 26. martā Rubenes pag. Eglonēs. 1915. g. beidzis komercskolu Kazaņā, sācis studijas Maskavas komercinstitūtā.
Krievu armijā iesaukts 1916. g., beidzis 4. Maskavas praporščiku skolu. 1917. g. 43. Ohotskas kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā. Pēc lielinieku apvērsuma līdz 1918. g. apr. dienējis Ukrainas armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā, pēc paša ierosmes organizējis partizānu vienības Rubenes, Dignājas u. c. pag. Pievienojies Augškurzemes partizānu pulkam, rotas komandieris. Pēc tam ieskaitīts 3. Jelgavas kājn. pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Zemgalē un Latgalē. Rotas komandieris, paaugst. par kapteini.
1920. g. 1. un 2. febr. Latgalē uzbrukumā Zilupes kreisajam krastam, Ī. veda savu rotu kaujā pret vairākkārt stiprāku pretinieku pie Tarčilovas un Piragovas sādžām un 2 dienu ilgās cīņās šīs sādžas ieņēma, tādējādi dodams iespēju citām mūsu daļām viegli veikt kaujas uzdevumus.
1920. g. dec. pārcelts par bataljona komandieri uz 2. robežsargu pulku. 1925. g. martā atgriezies 3. Jelgavas kājn. pulkā, sept. atvaļināts.
Jaunsaimnieks Rubenes pag. Izabelinā. 1928. g. 1. jūl. iestājies robežapsardzības dienestā, no 1930. g. robežapsardzes 3. raj. priekšnieks Indrā.
1941. g. 22. martā apcietināts. Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls piesprieda Ī. nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 58-13). 1941. g. 17. maijā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs spriedumu pārskatīja, nosakot sodu 10 gadus brīvības atņemšanu un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs. Miris 1941. g. 10. sept. Vorkutā.
|