LKOK nr.3/430

Aparnieks, Artūrs

Kapteinis Ziemeļlatvijas partizānu pulkā.


* 1896. g. 25. februāri Beļavas pagastā.

+ 1968. g. 15. maijā San Francisco, CA, ASV.

[Urna novietota L.K.I.A. Brāļu kapos, Elka Park, N.Y, ASV.]

Apbalvots par 1919. g. 31. maija cīņu pie Cēsīm un 7. jūnija uzbrukumu Borchu stacijai.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1966. gadā izkļuva pie meitas uz ASV.

1940. g. 19. augustā NKVD apcietināts un ievietots cietumā, kur spīdzināts. 1941. gadā izsūtīts uz Krasnojarskas soda nometni. 1956. gadā atbrīvots.

APARNIEKS ARTŪRS, Nikolaja dēls
Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieris, kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 25. febr. Beļavas pag. darbveža ģimenē. Beidzis pagastskolu un Jēkabpils tirdzniecības skolu, Zveņigorodas komercskolu, turpinājis izglītību RPI inženieru zinātņu nodaļā.

1915. g. maijā brīvprātīgi iestājies Nikolaja kara inženieru skolā, pēc tās beigšanas no 1916. g. janv. dienējis Rēveles jūras cietoksnī kā inženieru karaspēka virsnieks. 1917. g. maijā pārcelts uz Sevastopoles cietokšņa jūras mīnu bataljonu. 1918. g. sākumā atvaļināts slimības dēļ. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem Krimā, kādu laiku Ukrainas hetmaņa Skoropadska karaspēkā.

1918. g. maijā atgriezies Latvijā. 1918. g. 7. nov. iestājies krievu Ziemeļarmijā Judeņiča spēkos, dienējis Bulaka-Balahoviča apvienotās grupas operatīvajā štābā, jātnieku sapieru izlūku komandas priekšnieks. No turienes pārgājis uz Igaunijas armiju, kurā palicis līdz 1919. g. apr. beigām. Piedalījies kaujās ienaidnieka aizmugurē, kur uzspridzinājis vairākus tiltus, pārrāvis stratēģiski svarīgu dzelzceļa līniju. 5. apr. piedalījies Gdovas ieņemšanā, kur sabojājis telegrāfa līniju, uzspridzinājis 2 dzelzceļa tiltus un zem ienaidnieka bruņuvilciena uguns ielauzies stacijā. Apbalv. ar Vladimira IV šķ., Jura IV šķ. ordeņiem, Igaunijas Brīvības krustu; bijis stādīts priekšā Apbalv. ar Jura Zelta zobenu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. apr., iecelts par Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieri. Saformējis savu vienību un vadījis to kaujās pret lieliniekiem Vidzemē un Latgalē, paaugst. par kapteini.

1919. g. maija beigās A. ar savu partizānu vienību pie Valmieras nemanīts izlavījās cauri frontes līnijai un nokļuva līdz Cēsīm, 31. maijā pilsētu ieņēma. Virzoties tālāk uz Latgali, 7. jūn. straujā triecienā ieņēma Borhu (Atašienes) staciju un noturējās šajā raj. līdz papildspēku pienākšanai, tā lielā mērā veicinādams Latgales atbrīvošanu.

1919. g. vasarā pārcelts uz armijas Technisko pārvaldi. 1919. g. bermontiešu uzbrukuma dienās saformējis 1. partizānu pulku un piedalījies kaujās no Rīgas līdz Lietuvas robežai. 10. nov. ielauzās ienaidnieka pozīcijās Torņakalnā, 11. nov. izsita ienaidnieku no Švarcmuižas. 17. nov. ar savu pulku ielauzās pretinieka aizmugurē, izraisīja paniku un vairākas dienas ilgās cīņās būtiski atviegloja Jelgavas ieņemšanu 21. nov.

Pēc bermontiešu satriekšanas atgriezies Techniskajā pārvaldē, 1919-1920. g. pārvaldes priekšnieks. 1921. g. pārgājis uz virsnieku kursiem, noorganizējis inženieru nodaļu.

Atvaļināts 1922. g. febr. Piešķirtas Lejas ūdensdzirnavas Krāslavā, kuras izveidojis par plašu rūpniecības uzņēmumu. Studējis inženierzinātnes LU. 1940. g. atgriezies armijā, iecelts par Latgales kara apg. priekšnieku.

Apcietināts 1940. g. 20. aug., Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls notiesāja A. uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-13). Kara sākumā no Daugavpils cietuma pārvests uz Krasnojarsku, tur par mēģinājumu organizēt sacelšanos PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja A. vēl uz 5 gadiem (KPFSR KK 58-102, 58-11, 19, 58-2). Atbrīvots 1953. g. apr., līdz 1956. g. jūn. atradies izsūtījumā Krasnojarskas apg. Ziemeļjeņisejskā.

1956. g. atgriezies Latvijā, būvinženieris institūtā "Pilsētprojekts". Panācis atļauju izceļot pie ģimenes uz ārzemēm. 1966. g. jūn. ieradies ASV, kur apmeties meitas ģimenē Sanfrancisko. Miris turpat 1968. g. 2. maijā.

Papildinformācija:

ET: Artūrs Aparnieks (Kolonelleitnant) apbalvots ar Vabadusrist II-3 šķ. (20.02.1925).